Fon Neimana zonde ir hipotētiska kosmosa zonde, kas izstrādāta pašreplicēšanai, izmantojot izejvielas, kas atrodamas jebkurā zvaigžņu sistēmā. Zonde ir nosaukta matemātiķa Džona fon Neimaņa vārdā, kurš ir devis daudz nozīmīgu ieguldījumu zinātnē. Viens no viņa ieguldījumiem bija pirmais rūpīgais pašreplicējošo iekārtu pētījums. Lai gan pats fon Neumans nekad neapsprieda ideju izmantot pašreplicējošās iekārtas kosmosa izpētei, neilgi pēc viņa nāves 1957. gadā šī koncepcija sāka ienākt zinātniskajā fantastikā un futūrismā.
Piepildīta ar progresīvu mākslīgo intelektu un nanotehnoloģiju, šo zondu flote varētu palīdzēt kolonizēt visu galaktiku vai pat Visumu. Tie varētu pārvadāt cilvēka zigotas vai informāciju, kas nepieciešama to izveidošanai, lai apdzīvotu jaunatklātās pasaules bez cilvēka starpzvaigžņu kosmosa lidojuma. Fon Neimana zonde varētu pat saturēt cilvēku emulācijas, kas palīdz lēmumu pieņemšanā un datu analīzē.
Ja fon Neimana zondes ātrums un spēja pašreplicēties ir pietiekami ātrs, zondes varētu ļaut izveidot eksponenciāli pašreplicējošu zondu kolonizācijas viļņu fronti, kas izplešas uz āru ar ievērojamu gaismas ātruma daļu. Zondes varētu ieprogrammēt, lai pēc ierašanās planētu terraformētu, sagatavojot pasaules nākamajiem iedzīvotājiem.
Vispazīstamākā fon Neimaņa zondes parādīšanās daiļliteratūrā bija Stenlija Kubrika 1968. gada filmā “2001: Kosmosa odiseja”, kurā šī zonde tika attēlota kā melns monolīts. Kopš tā laika šī koncepcija ir parādījusies daudzos zinātniskās fantastikas romānos un futūristu darbos.
Oksfordas filozofs Niks Bostroms ir iebildis, ka fon Neimana zonde ir jānosūta no Zemes pēc iespējas ātrāk, jo kosmosa kolonizācijas aizkavēšanās rada milzīgas alternatīvās izmaksas, ko viņš sauc par “astronomiskiem atkritumiem”. Galaktikas resursus varētu izmantot, lai uzturētu milzīgu skaitu cilvēku, kuri dzīvo laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi, taču tagad šie resursi vienkārši stāv bez darba un tiek izniekoti. Citi uzskata, ka šis viedoklis ir ideālistisks un egocentrisks; un norāda uz briesmām, ko rada pašreplicējošās mašīnas, kas pārvērš Visumu īstā “astronomiskā atkritumā”. Viena hipotētiska alternatīva zondes forma, ko dēvē par Berserkera zondi, teorētiski varētu izmantot to pašu tehnoloģiju, lai padarītu dzīvību neiespējamu visās pasaulēs, sterilizējot katru pasauli, kurai tā pieskaras, pat iznīcinot esošo dzīvību. Šis scenārijs var izvērsties neparedzētu zondes darbības traucējumu vai mērķtiecīgas apokaliptiskās tehnoloģijas dēļ.
Neatkarīgi no tā, vai fon Neimaņa zonde tiek realizēta vai nē, priekšstats par kosmosa pašreplicējošām mašīnām, kas atbrīvo ceļu cilvēcei, joprojām ir ļoti reāla nākotnes iespēja.