Kas ir fonotaktika?

Fonotaktika ir konkrēta burtu skaņu kombinācija, kas ir pieļaujama noteiktā valodā. Katrai valodai vai pat katram valodas dialektam ir savs noteikumu kopums, kuru ietvaros runātāji paliek. Fonotaktika ir fonoloģijas nozare, kas pēta valodu skaņu struktūras, bet tai ir arī pielietojums fonētikā, faktiskā skaņas veidošanā, sintezētās runas un valodas identificēšanā.

Valodas fonotaktika sastāv no skaņām un skaņu izvietojuma, kas būs atrodams tās vārdos. Piemēram, angļu un svahili valodu regulē ļoti atšķirīgi skaņas noteikumi. Angļu valodā vārds var beigties ar skaņu “ng”, tāpat kā “sing”, bet tas nevar sākties ar šo skaņu. Tomēr svahili un citās bantu valodās vārdus var sākt ar “ng”. Svahili bieži izmanto arī burtu kombināciju “mz”, piemēram, mzee, kas nozīmē “vecs vīrs”. Šī skaņu kombinācija ir ļoti reti sastopama angļu valodā un nekad nav vārdu sākumā.

Fonotaktika ietekmē arī zilbju struktūru un uzsvaru valodā. Piemēram, gandrīz katram franču vārdam ir uzsvars uz beigu zilbi. Grieķu valodā, cita starpā, uzsvars ir atkarīgs no vārda beigu patskaņa garuma. Runājot savā dzimtajā valodā, cilvēks bieži vien spēj intuitīvi likt uzsvaru uz pareizo zilbi, pat lasot kādu nepazīstamu vārdu.

Jaunas valodas fonotaktikas apguve ir liela daļa no mācīšanās skaidri un precīzi runāt šajā valodā. Piemēram, ja svahili valodā tiek parādīts vārds mzee, viņam, kam nav dzimtā valoda, var rasties kārdinājums ievietot patskaņu starp diviem līdzskaņiem un izrunāt to “muzee”. Runātājs, kurš ir lietpratīgāks svahili fonotaktikā, visticamāk pieļaus šo kļūdu.

Lingvisti fonotaktikas izpēti izmanto dažādos praktiskos pielietojumos. Dators, kas ir ieprogrammēts, lai saprastu noteiktas valodas fonoloģiskās struktūras, var izmantot teksta pārvēršanas runā tehnoloģiju, lai nodrošinātu pietiekami saprotamu runas izvadi. Lielāko daļu laika tas varēs likt uzsvaru pareizajai teikuma zilbei, piemēram, pat tad, ja ievade satur nepazīstamus vārdus.

Vēl viens fonotaktikas lietojums ir valodas identificēšana. Lielākā daļa cilvēku varētu atšķirt ķīniešu un franču valodu, ja viņi dzirdētu katras valodas paraugu, pat ja viņi faktiski nerunā nevienā valodā. Viens no pētījumu mērķiem šajā jomā ir iemācīt datoram darīt to pašu: atpazīt uz valodu balstītu zilbju struktūru un burtu kombinācijas. Šo tehnoloģiju varētu izmantot cilvēku apkalpošanā, pārvaldībā un citās jomās.