Lielākajā daļā lietojumprogrammu fotogrammetrija ir process, kurā divu vai vairāku divdimensiju (2D) attēli tiek pārvērsti trīsdimensiju (3D) mērījumos vai modeļos. Tas parasti ietver 2D fotoattēlu analīzi un salīdzināšanu. Šo procesu bieži izmanto, lai izveidotu topogrāfijas, ēku un objektu digitālus 3D modeļus.
Fotogrammetrijas procesa vispārējais mērķis ir analizēt fotogrāfijas, lai noteiktu objekta vai telpiskās zonas mērījumus. Tas parasti ietver divus vai vairākus viena un tā paša mērķa objekta attēlus, kas uzņemti no dažādiem leņķiem. Šīs fotogrāfijas var būt filmas vai digitālas. Attēlus var arī skenēt datorā, lai izveidotu digitālu attēlu, kas varētu atvieglot to analīzi.
Katra fotogrāfija parasti piedāvā atšķirīgu skata lauku. Skata lauks attiecas uz to, cik daudz vizuālās informācijas kamera var uztvert vai cik daudz kamera var redzēt caur objektīvu. Šis skata lauks kļūst lielāks vai mazāks atkarībā no kameras fokusa attāluma un attāluma no objekta. Fotogrammetrijā divi vai vairāki redzes lauki pārklājas, lai aprēķinātu mērījumus.
Fotogrammetris parasti kartē vairākus atskaites punktus uz mērķa, kas ir redzami pieejamajās fotogrāfijās. Izmantojot vairākus punktus, kameras leņķus un redzes laukus, viņš vai viņa var triangulēt punktu stāvokli attiecībā pret otru. Koordinātu triangulēšana 3D telpā bieži sniedz iespēju izmērīt objektus fotogrāfijā.
Parasti, jo vairāk punktu tiek kartēts, jo detalizētākus mērījumus var izveidot. Daudzos gadījumos 3D modeļa izveidošanai var izmantot fotogrammetriju, īpaši, ja visu objekta vai apgabala virsmas laukumu var kartēt ar atskaites punktiem. Šie modeļi parasti tiek veidoti ar datoru.
Fotogrammetrija bieži ir noderīgs rīks karšu veidošanā. Kartogrāfi un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) speciālisti var piesaistīt fotogrammetrijas palīdzību, lai izveidotu 3D topogrāfiskos datus. To parasti panāk, analizējot virkni aerofotogrāfiju, kas uzņemtas no pārklājoša lidojuma modeļa.
Fotogrammetrija var būt noderīga arī dažādās nozarēs. Piemēram, attēlus, kas uzņemti ar avārijā iesaistītajām automašīnām, var analizēt, lai noteiktu bojājuma apmēru. Daži filmu producenti uzņem arī vietas nekustīgus fotoattēlus un izmanto fotogrammetriju, lai pirms filmas uzņemšanas datorā izveidotu komplekta 3D modeli.