Fotoradars ir satiksmes nodrošināšanas rīks, kas izmanto kameru, lai uzņemtu attēlu ar automašīnām, kuras pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, lai sniegtu atsauci. Šī metode dažos pasaules reģionos tiek uzskatīta par pretrunīgu, un daudzi cilvēki ir izdomājuši radošus veidus, kā pārspēt fotoradaru sistēmu izdotās biļetes. Ņemot vērā, ka arvien vairāk reģionu pieņem šāda veida sistēmu, autovadītājiem noteikti vajadzētu pie tās pierast, jo diez vai tā pāries.
Tipiskā fotoradara vienībā ietilpst radara lielgabals, ko izmanto, lai novērtētu satiksmes ātrumu, kā arī dators, kas reģistrē informāciju no radara vienības. Konstatējot ātruma ierobežojumu, dators iedarbina kameru, kas nofotografē pārkāpēju. Fotogrāfijas var apskatīt manuāli vai ar datoru, lai iegūtu informāciju par numura zīmi, ko izmanto, lai identificētu reģistrēto transportlīdzekļa īpašnieku un nosūtītu atsauci.
Citātos parasti ir iekļauta fotogrāfijas kopija, kā arī dati par to, kad un kur noticis pārkāpums, kā arī pārkāpuma raksturs. Kamēr fotoradaru sistēmas tiek izmantotas ātruma pārkāpējiem, kameras var izmantot arī satiksmes nodrošināšanai pie sarkanās gaismas, sarežģītos krustojumos un citās problemātiskās vietās. Visos gadījumos atsauce ļauj vadītājam vai nu samaksāt naudas sodu, vai apstrīdēt atsauci tiesā vai pa pastu.
Autovadītāji, kuri izvēlas piedalīties konkursā, var to darīt, jo fotogrāfija nedokumentē viņu automašīnu, kas reizēm notiek; dažreiz numura zīmes dati tiek nolasīti nepareizi, un atsauce tiek nosūtīta nepareizam vadītājam. Autovadītāji var mēģināt apstrīdēt arī juridisku pamatojumu, izmantojot dažādus argumentus atkarībā no tā, kur noticis ceļu satiksmes pārkāpums.
Dažos reģionos tiek izmantotas pastāvīgas fotoradara vienības apgabalos, kuros ir pastāvīgas ātruma pārsniegšanas problēmas. Šīm vienībām var būt arī liels digitālais ātruma displejs, lai tuvojošie vadītāji varētu ievērot savu ātrumu. Tiesībaizsardzības darbinieki dažādu iemeslu dēļ var arī izvietot mobilās vienības. Abos gadījumos fotoradara izmantošana nozīmē, ka policistam nav jāmaksā, lai viņš sēdētu un gaidītu ātruma pārkāpējus.
No tiesībsargājošo iestāžu puses domājams, ka fotoradars padarīs ielas drošākas, jo cilvēki apzinās, ka uz viņiem var iegādāties biļeti pat tad, ja tuvumā nav policista, tāpēc viņi uzmanīgāk vēro viņu ātrumu. Šīs sistēmas arī ietaupa naudu un rada ieņēmumus. Autovadītāji uz šādām sistēmām mēdz raudzīties ar lielāku naidīgumu, taču ir vienkāršs risinājums, lai netiktu pieķerts fotoradara blokam: nepārkāpjiet ātrumu.