Franču intensīvā dārzkopība ir tehnika, kas izstrādāta, lai maksimāli palielinātu ražu, izmantojot biodinamiskās lauksaimniecības un īpašas izmaiņas parastajā dārza izkārtojumā un stādīšanas sistēmā. Papildus tam, ka šāda veida dārzkopība ir ļoti produktīva, tā ir ārkārtīgi efektīva, un, ja dārzs ir labi iekārtots, ļoti mazā telpā var iegūt pārsteidzošu kultūraugu klāstu. Franču intensīvā dārzkopība var būt arī skaista, it īpaši, ja dārznieks pirms iesaistīšanās projektā velta laiku plānošanai un kartēšanai.
Paaugstinātas gultas
Viena no franču intensīvās dārzkopības iezīmēm ir izmantotās paaugstinātās dobes. Šajā dārzkopības stilā dobes ir ļoti lielas, ļaujot dārzniekiem staigāt dobēs, nevis pa ierīkotiem celiņiem, lai veiktu dārza kopšanu. Arī dobes ir divreiz raktas, kas nozīmē, ka augsne tiek apstrādāta divreiz par parasto dziļumu. Intensīvi apstrādājot zemi, veidojas viegla, pūkaina augsne, kas ir labi papildināta ar kompostu un humusu, kas veicina veselīgu augu augšanu un dziļu sakņu veidošanos.
Dobes arī ir uzkalnētas, nevis saplacinātas, tādējādi katrā dobē izveidojot vairāk stādīšanas virsmas. Lai gan franču intensīvās dārzkopības dobju ierīkošana prasa daudz darba, daudzi dārznieki uzskata, ka tas ir tā vērts, it īpaši, ja pieejamā platība ir maza. Dārzs tiek kopts ar ikdienas vieglu laistīšanu un bagātīga komposta un organiskā mēslojuma pievienošanu.
Augi cieši izvietoti
Vēl viens svarīgs franču intensīvās dārzkopības aspekts ir augu atstatums. Augi parasti tiek audzēti ļoti tuvu viens otram, un augu lapas veido pārklājumu, kas samazina nezāles un palīdz uzturēt augsni mitru, darbojoties gandrīz kā mulča. Dārznieki, kas izmanto šo sistēmu, izmanto arī kompanjonu stādīšanu — sistēmu, kas savieno augus, lai to abpusēji izdevīgi izmantotu, piemēram, izmantojot pupiņas, lai bagātinātu augsni, piemēram, enerģijas izsalkušiem augiem, vai izkaisīt kliņģerītes dārzā, lai samazinātu kukaiņu kaitēkļus.
Vēsture un priekšrocības
Franču intensīvo dārzkopību varētu saukt arī par Marē sistēmu. Šī tehnika tika izstrādāta Francijā 19. gadsimta vidū, un tā izplatījās citos Eiropas reģionos, piemēram, Austrijā. Cilvēkiem, kuriem ir ierobežota vieta dārza darbiem, franču intensīvā dārzkopība var būt lielisks veids, kā iegūt maksimālu labumu no dārza telpas. Daudzi pavadoņi ir skaisti un funkcionāli, tāpēc franču intensīvo dārzkopību var izmantot, lai izveidotu ainavu, kā arī kā pārtikas avotu.