Vārdu frogamander ieviesa Kalgari universitātes salīdzinošais biologs Džeisons Andersons, lai aprakstītu fosiliju, kas liecina par evolucionāru saikni starp vardēm un salamandrām. Fosilija ir 290 miljonus gadu veca, un to 1995. gadā Teksasā atrada lauka pētījumu grupa, kas saistīta ar Smitsona institūtu. Frogamandras fosilijas atklāšana liecina, ka vardēm un salamandrām ir kopīgs sencis.
Uz frogamandras fosilijas redzams galvaskauss, kas atgādina vardes, bet sapludinātus potītes kauli, kādi ir tikai salamandrām. Tiek uzskatīts, ka mugurkauls atspoguļo vardes un salamandras mugurkaula kombināciju. Frogamander fosilija liecina, ka radījums nomira uz muguras. 290 miljonus gadu vecā fosilija sniedz pierādījumus par sen strīdīgo trūkstošo saikni starp izmirušajām un mūsdienu vardēm un salamandrām.
Andersons nosauca frogamandera fosiliju par Gerobatrachus hottoni pēc viena no Smitsona lauka grupas dalībniekiem, kas atrada fosiliju 1995. gadā Teksasā. Nosaukums nozīmē Hotona vecāka gadagājuma varde. Andersons atzīmē, ka fosilija atradās Nikolasa Hotona kabatā ar papīra lapu, kurā bija uzraksts “Froggie”. Pēc Andersona teiktā, piezīme norāda, ka Hotons saprata, kas patiesībā ir fosilija.
Andersona komandai Kalgari universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē Albertā, Kanādā, bija vajadzīgas daudzas stundas, lai noņemtu iežu slāņus, lai atklātu visu skeletu. Tas tika darīts gadus pēc 1995. gada atklājuma, un Andersons un viņa komanda bija pirmie, kas strādāja pie frogamandera fosilijas. Fosilija izrādījās gandrīz pilnīga tās redzamajā iespaidā par frogamander radījumu.
Viens no pastāvošajiem argumentiem zinātnieku aprindās bija tāds, ka mūsdienu salamandras un vardes nav attīstījušās no senām abinieku sugām. 290 miljonus gadu vecās frogamandras fosilijas atklāšana šo argumentu ir apturējusi. Pateicoties pierādītajai Gerobatrachus hottoni esamībai, mēs tagad zinām, ka dažas mūsdienu salamandras un vardes ir attīstījušās no senās abinieku grupas, temnospondīliem.