Funkcionāls traucējums ir medicīnisks stāvoklis, kad viena vai vairākas ķermeņa funkcijas ir patoloģiskas, bet šķiet, ka problēmai nav nosakāma organiska iemesla, tā vietā rodas stress vai psiholoģiskas problēmas. Funkcionālos traucējumus var būt grūti diagnosticēt un ārstēt, un tiem var būt nepieciešama vairāku praktizējošu ārstu palīdzība, lai nodrošinātu, ka pacients saņem atbilstošu palīdzību. Ir svarīgi apzināties, ka, lai gan cēloņi var būt psiholoģiski, šie simptomi nav izdomāti, un pacientam ir reāla fizioloģiska problēma, pat ja cēloni ir grūti noteikt.
Biežs funkcionālu traucējumu piemērs ir hroniskas sāpes bez zināma iemesla. Dažiem cilvēkiem rodas hroniskas sāpes, reaģējot uz iekaisumu vai ievainojumiem, un viņu gadījumos stāvokļa izcelsmi ir viegli saprast. Citiem cilvēkiem var rasties hroniskas sāpes bez skaidra iemesla. Viņiem nav pamatslimības vai traumu vēstures, kas varētu izskaidrot sāpes, taču sāpju pieredze ir autentiska, un pacients piedzīvo atsāpināšanas, elektriskās nervu stimulācijas un citu pasākumu atvieglojumu.
Daži psihiski stāvokļi var būt saistīti ar funkcionāliem traucējumiem. Pacientiem ar depresiju var rasties tādi simptomi kā stipras sāpes vai locītavu sāpes, vai nogurums bez skaidra fizioloģiska iemesla, piemēram, traumas vai miega trūkuma. Cilvēkiem var rasties arī izmaiņas smadzeņu darbībā saistībā ar psiholoģisku problēmu, lai gan nav zināms, ka šis stāvoklis izraisa smadzeņu anomālijas.
Dažās medicīnas specialitātēs terminu “funkcionāli traucējumi” var lietot dažādi, un tas var radīt neskaidrības. Ortopēdiskiem ķirurgiem šādi traucējumi ir iedzimtas kaulu un apkārtējo audu malformācijas, un to izcelsme ir attīstības problēmas. Kad viņi lieto šo terminu, tie nenozīmē, ka pacientam ir medicīniska problēma bez zināma iemesla.
Var būt iespējams ārstēt funkcionālus traucējumus, nekad nesašaurinot cēloni, un dažos gadījumos ārsti var attiecināt apstākļus ar iespējamiem organiskiem cēloņiem nezināmiem avotiem, jo galvenā uzmanība tiek pievērsta ārstēšanai, nevis noskaidrot, kāpēc pacientam šis stāvoklis attīstījās pirmā vieta. Pacientiem, kuri nav pārliecināti par to, ko ārsts domā, lietojot šo terminu, var būt noderīgi lūgt paskaidrojumus. Tas var būt svarīgi arī pacientiem, kuri vēlas pārliecināties, ka viņi veic atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no turpmākām slimības epizodēm vai funkciju traucējumiem.