Giberelīns ir augu hormona veids, kas regulē augšanu. Ir zināmi 126 giberelīni, kas iedalīti divās klasēs, un nākotnē var tikt atklāti daudzi citi. Augi šos hormonus ražo dabiski, izmantojot biosintēzi, kad tie aug, nodrošinot tiem hormonus, kas tiem nepieciešami normālai attīstībai, un dārznieki un lauksaimnieki šos hormonus var lietot arī augiem, lai sasniegtu konkrētus vēlamos rezultātus.
Pirmo reizi hipotēze par giberelīna esamību tika izvirzīta 1926. gadā, kad japāņu pētnieki centās saprast, kāpēc daži rīsu augi nejauši izšaujas tik lielā augstumā, ka tie sabruks, kļūstot neiespējami novākt. Viņi atklāja, ka augi ir inficēti ar sēnīti, kas, šķiet, ietekmēja augšanu, un 1935. gadā japāņu pētnieks veiksmīgi izolēja giberelīnu turpmākai izpētei.
Viena no galvenajām giberelīna funkcijām augā ir regulēt stublāju augšanu. Piemēram, daudzi kāpostu dzimtas pārstāvji atbrīvo giberelīnu, kad tie “sagriež”, veidojot garus ziedošus kātus. Šie hormoni var ietekmēt arī dzimuma izpausmi, un šķiet, ka tie spēj izjaukt miera stāvokli un veicināt sēklu dīgtspēju. Šīs īpašības padara giberelīnus ļoti noderīgus cilvēkiem, kuri cenšas stingri kontrolēt savu ražu.
Giberelīna lietošana kultūraugiem var arī ļaut tiem iegūt augļus bez sēklām. Piemēram, arvien populārā bezsēklu vīnoga nevarētu pilnībā attīstīties un nobriest bez hormonu lietošanas īstajā laikā. Šie hormoni var arī piespiest augus uzziedēt, kas var būt noderīgi vietās, kur ziedēšanas laiks ir precīzs.
Ja augus audzē kā punduru šķirnes, šīm šķirnēm ir ģenētiskas variācijas, kas vai nu kavē giberelīna veidošanos, vai neļauj augam izmantot hormonu, kā tas parasti notiktu. Gēni, kas nodarbojas ar giberelīnu, ir izolēti daudzās augu sugās, lai sniegtu vairāk informācijas par to, kā darbojas punduru šķirnes un kā tās var precīzāk audzēt un kontrolēt, lai nodrošinātu uzticamu darbību dārzā vai saimniecībā. Dažos gadījumos, uzklājot giberelīnu punduraugam, tas izaugs kā pilna izmēra radinieki.
Izpratne par augu hormonu mehāniku ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Lauksaimniecības nozarē zināt, kā, kad un kāpēc hormoni darbojas, var būt izšķiroša nozīme ilgtermiņa panākumiem, un tas ir interesanti arī no tīri zinātniska viedokļa. Daudzi pētnieki visā pasaulē strādā pie giberelīniem, identificējot jaunas šķirnes un pētot esošos veidus, lai iegūtu vairāk informācijas.