Ko dara virsnieru hormoni?

Aldosterons iedarbojas uz nieru kanāliņiem un liek tiem aizturēt nātriju, bet izvadīt kāliju. Kopā ar nātriju organismā paliek ūdens, tāpēc palielinās asins tilpums un paaugstinās asinsspiediens.

Tā izdalīšanos vada nieru palaista signālu ķēde, kas ieslēdzas, kad asinsspiediens vai sāls daudzums krīt. Šo pašu ķēdi ietekmē vairākas plaši lietotas asinsspiediena zāles, tāpēc aldosterons ir viens no praktiski nozīmīgākajiem hormoniem visā endokrinoloģijā. Ja šī hormona ir pārāk daudz, rodas grūti kontrolējama hipertensija kopā ar pazeminātu kālija līmeni, un tas ir viens no retajiem izārstējamiem augsta asinsspiediena cēloņiem.

Kortizols sagatavo organismu ilgstošai slodzei. Tas liek aknām ražot glikozi no olbaltumvielām, mobilizē taukus, uztur asinsvadu tonusu un nomāc iekaisuma un imūno reakciju. Tieši pēdējā īpašība ir iemesls, kāpēc glikokortikoīdus tik plaši lieto medicīnā.

Kortizola izdalīšanos vada hipotalāma un hipofīzes ķēde ar atgriezenisko saiti: kad kortizola asinīs ir daudz, virsējie centri savu signālu pieklusina. Izdalīšanās notiek diennakts ritmā ar augstāko līmeni no rīta.

No atgriezeniskās saites izriet svarīgs drošības noteikums. Ja cilvēks ilgstoši lieto glikokortikoīdu tabletes, viņa paša virsnieru darbība tiek nomākta un tās nespēj uzreiz atsākt ražošanu. Tāpēc šādas zāles nekad nedrīkst pārtraukt pēkšņi pašam, bet devu samazina pakāpeniski ārsta uzraudzībā.

Serdes hormoni izdalās, kad simpātiskā nervu sistēma saņem trauksmes signālu. Sirds sāk pukstēt biežāk un spēcīgāk, elpceļi paplašinās, aknas izmet asinīs glikozi, asins plūsma novirzās uz muskuļiem, zīlītes paplašinās. Šī reakcija ir noderīga īsu brīdi un izsmeļoša, ja ilgst pastāvīgi.

Garozas ražotie vīrišķo dzimumhormonu priekšteči vīrieša organismā ir maznozīmīgi salīdzinājumā ar sēkliniekiem, bet sievietes organismā tie veido būtisku daļu no androgēnu kopuma. Tieši tāpēc virsnieru garozas pārmērīga darbība sievietei izpaužas ar pastiprinātu apmatojumu, pinnēm un menstruālā cikla traucējumiem.

Hormonu trūkums, ko sauc par virsnieru mazspēju, izpaužas pakāpeniski: pieaugošs nogurums, svara un apetītes zudums, zems asinsspiediens ar reiboni pieceļoties, vēlme pēc sāļa ēdiena un ādas tumšāka pigmentācija. Pārprodukcija izpaužas pretēji: svara pieaugums vēdera apvidū, apaļa seja, plāna āda, purpursarkanas strijas, augsts asinsspiediens un cukura līmenis.

Atsevišķi jāmin epizodisks stāvoklis ar pēkšņām, spēcīgām galvassāpēm, sirdsklauvēm, svīšanu un asinsspiediena lēcieniem, kas var norādīt uz serdes audzēju.

Nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, ja cilvēkam ar zināmu virsnieru mazspēju vai ilgstošu glikokortikoīdu lietošanu uz infekcijas, vemšanas vai traumas fona strauji krīt spēki, pazeminās asinsspiediens un rodas apjukums. Tā ir virsnieru krīze, un tā ir dzīvībai bīstama. Plānveidā ar virsnieru slimībām nodarbojas endokrinologs.

Pirmā sajaukšana ir anatomiska. Virsnieru dziedzeri gan atrodas uz nierēm, gan nosaukumā ir vārds „niere”, taču funkcionāli tiem ar urīna veidošanu nav nekāda sakara. Nieru slimība automātiski nenozīmē virsnieru slimību un otrādi. Tie pat attīstās no dažādiem embrionālajiem aizmetņiem.

Otrā sajaukšana ir populārzinātniska. Plaši izplatītais jēdziens par „virsnieru izsīkumu”, ar ko mēdz skaidrot hronisku nogurumu, nav atzīta medicīniska diagnoze, un tam nav atradnes, ko varētu izmērīt. Īsta virsnieru mazspēja turpretī ir precīzi definēta, ar analīzēm nosakāma un ārstējama slimība. Praktiskā atšķirība ir būtiska: ilgstoša noguruma gadījumā ir vērts izmeklēties, bet nevis pirkt uztura bagātinātājus virsnieru „atbalstam”, bet gan pārbaudīt hormonus, asins ainu, vairogdziedzeri un dzelzs krājumus.