Kas ir virsnieru garoza?

Garozā izšķir trīs slāņus, kas mikroskopā atšķiras pēc šūnu kārtojuma. Ārējais slānis veido apaļas šūnu kopas, vidējais garas šūnu rindas, iekšējais tīklveida zīmējumu.

Katrā slānī ir savs fermentu komplekts, un tieši fermentu klātbūtne nosaka, kāds hormons tiks izveidots no kopīgā izejmateriāla.

Kortizola izdali vada trīs līmeņu ķēde: hipotalāms izdala atbrīvotājhormonu, hipofīze atbildē izdala adrenokortikotropo hormonu, un tas liek virsnieru garozai ražot kortizolu. Kortizols savukārt bremzē abus augstākos līmeņus, un tā sistēma pati sevi noregulē.

Kortizola līmenis dienas laikā svārstās pēc noteikta ritma. Tas ir visaugstākais agrās rīta stundās, pirms pamošanās, un viszemākais nakts pirmajā pusē. Tieši tāpēc asins analīzes kortizola noteikšanai jāveic noteiktā laikā, citādi rezultāts nav interpretējams.

Kortizola uzdevums nav vienkārši „stresa hormons“. Tas uztur asinsspiedienu, nodrošina glikozes pieejamību badošanās laikā, ierobežo pārmērīgu iekaisuma atbildi un ietekmē kaulu, ādas un muskuļu vielmaiņu. Īslaicīgi paaugstināts kortizols ir dzīvību glābjoša pielāgošanās; ilgstoši paaugstināts kļūst par slimību.

Aldosterons darbojas nieru savācējkanāliņos, kur tas liek atpakaļ uzņemt nātriju un izvadīt kāliju. Kopā ar nātriju atgriežas ūdens, tāpēc palielinās asins apjoms un līdz ar to asinsspiediens.

Aldosterona izdali galvenokārt ierosina nieru izdalītais renīns, kas reaģē uz zemu asinsspiedienu vai zemu nātrija līmeni, kā arī tiešā veidā augsts kālija līmenis asinīs. Ar hipofīzi šī regulācija ir saistīta tikai nedaudz, un tieši tāpēc hipofīzes slimībās aldosterona ražošana parasti saglabājas, bet kortizola ražošana izzūd.

Šī detaļa izskaidro klīnisko atšķirību. Virsnieru pašu mazspējā zūd abi hormoni, tāpēc parādās gan zems asinsspiediens, gan sāls kāre, gan augsts kālija līmenis. Hipofīzes izcelsmes mazspējā aldosterons saglabājas, un kālija līmenis parasti ir normāls.

Auglim ir īpaša, plaša augļa garozas zona, kas ražo hormonu priekštečus placentai un pēc dzimšanas strauji sarūk. Tieši tāpēc jaundzimušā virsnieres attiecībā pret ķermeni ir daudz lielākas nekā pieaugušajam.

Ap septīto līdz astoto dzīves gadu iekšējais garozas slānis aktivizējas, un palielinās androgēnu priekšteču ražošana. Šo norisi sauc par adrenarhi, un tā ir atbildīga par pirmajām kaunuma apmatojuma un sviedru smaržas izmaiņām, kas notiek vēl pirms īstās pubertātes, kuru sāk dzimumdziedzeri.

Ar gadiem androgēnu priekšteču ražošana pakāpeniski samazinās, turpretī kortizola ražošana saglabājas līdz vecumam samērā stabila, lai gan tās diennakts ritms kļūst plakanāks. Tieši ritma izlīdzināšanās, nevis kopējā līmeņa izmaiņas, ir viena no pazīmēm, kas gados veciem cilvēkiem saistīta ar sliktāku miegu.

Virsnieru garozas slimības iedala divās lielās grupās: hormonu pārprodukcijā un mazspējā. Abas var rasties gan pašā virsnierē, gan augstākā regulācijas līmenī.

• Kušinga sindroms: kortizola pārprodukcija; apaļa seja, tauku uzkrāšanās vēderā un starp lāpstiņām, plānāka āda, sarkanbaltas strijas, augsts cukura līmenis un asinsspiediens, muskuļu vājums.
• Pirmējs aldosteronisms: aldosterona pārprodukcija; grūti kontrolējams augsts asinsspiediens, bieži ar zemu kālija līmeni.
• Adisona slimība: hroniska virsnieru mazspēja; nogurums, svara zudums, zems asinsspiediens, sāls kāre un ādas tumšāka nokrāsa.
• Virsnieru krīze: pēkšņa mazspējas saasināšanās ar vemšanu, sabrukumu un apziņas traucējumiem; neatliekams stāvoklis, kas prasa tūlītēju palīdzību.
• Iedzimta virsnieru garozas hiperplāzija: fermenta trūkums, kura dēļ kortizols neveidojas, bet uzkrājas androgēnu priekšteči.
• Nejauši atrastas virsnieru veidojumi: bieža atrade datortomogrāfijā, kuras dēļ jānovērtē, vai veidojums ražo hormonus.

Hormonu izmeklēšana balstās nevis uz vienu mērījumu, bet uz to, kā sistēma atbild uz kairinājumu vai nomākšanu. Viens kortizola rādītājs bez konteksta reti kaut ko pasaka.

1. Asins analīzē nosaka kortizolu agri no rīta kopā ar adrenokortikotropo hormonu, lai saprastu, kurā līmenī ir problēma.
2. Ja ir aizdomas par pārprodukciju, veic nomākšanas testu ar sintētisku glikokortikoīdu un vērtē, vai kortizols pazeminās.
3. Ja ir aizdomas par mazspēju, veic stimulācijas testu, ievadot adrenokortikotropo hormonu un mērot kortizola pieaugumu.
4. Aldosteronisma gadījumā nosaka aldosterona un renīna attiecību, iepriekš saskaņojot ar ārstu lietoto asinsspiediena medikamentu ietekmi.
5. Struktūru novērtē ar virsnieru datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, dažkārt ar asins paraugu ņemšanu no abām virsnieru vēnām.
6. Ar šiem stāvokļiem strādā endokrinologs, nepieciešamības gadījumā kopā ar ķirurgu un radiologu.

Populārajā literatūrā izplatīts jēdziens „virsnieru izsīkums“, ar ko izskaidro hronisku nogurumu. Medicīnā šāda diagnoze netiek atzīta: virsnieru mazspēja ir precīzi definēta un ar testiem pierādāma, un hronisks nogurums bez šo testu izmaiņām nav virsnieru slimība. Riskantākais šajā ir tas, ka patiesi mazspējas gadījumi var palikt neatpazīti, bet veseli cilvēki lieto nevajadzīgus steroīdus.

Otra biežā sajaukšana ir starp garozas un serdes slimībām. Uzbrukumveidīgs asinsspiediena kāpums ar sirdsklauvēm un svīšanu norāda uz serdes audzēju, nevis uz garozas darbības traucējumiem, un to izmeklē ar pavisam citām analīzēm.

Trešā ir Kušinga sindroma un vienkāršas aptaukošanās nošķiršana. Abos gadījumos ir svara pieaugums, augsts asinsspiediens un cukura traucējumi, taču Kušinga sindromā raksturīgi ir arī muskuļu vājums gurnu un plecu joslā, plāna āda ar zilumiem un platas, sārtas strijas.

Vissvarīgākā praktiskā lieta par virsnieru garozu attiecas nevis uz slimībām, bet uz ārstēšanu. Ja cilvēks ilgstoši lieto glikokortikoīdus tabletēs, organisms atpazīst tos kā savējos, un hipofīze pārstāj sūtīt signālu. Garoza pakāpeniski kļūst neaktīva un daļēji atrofējas.

Tāpēc ilgstoši lietotu steroīdu pēkšņa pārtraukšana var izraisīt virsnieru krīzi: organisms paliek gan bez ārējā, gan bez paša hormona. Devu vienmēr samazina pakāpeniski un tikai ārsta vadībā, un slimības, operācijas vai traumas laikā deva parasti uz laiku jāpalielina, nevis jāsamazina.

Otrs mazāk zināms fakts ir tas, ka virsnieru garoza vienmēr strādā pēc pieprasījuma, bez hormonu krājumiem. Tieši tāpēc kortizola līmenis asinīs var pieaugt vairākkārt jau dažu desmitu minūšu laikā pēc smagas traumas vai operācijas. Cilvēkam ar zināmu virsnieru mazspēju tieši šī spēja trūkst, un tāpēc viņam jābūt informētam par devas palielināšanas plānu slimības gadījumā un vēlams jānēsā līdzi informācija par savu diagnozi.