Giemsa traips ir standartizēts krāsvielu maisījums, kas asins uztriepes vai plānā audu šķēlītē skaidri izceļ dažādus šūnu tipus. Šis traips ir nosaukts vācu ķīmiķa Gustava Giemsa vārdā, kurš pirmo reizi to izstrādāja savam darbam, pētot malāriju izraisošo parazītu — Plasmodium. Lai nodrošinātu, ka tehniķis, kurš pārbauda paraugu, var iegūt precīzu rādījumu, krāsošanas procedūras soļi, kā arī krāsvielu maisījums ir jāstandartizē. Giemsa traipu sauc par diferenciālo traipu, jo tas rada dažādas krāsas atkarībā no tā, ar ko tas saistās, piemēram, ar citoplazmu vai DNS.
Giemsa traipu formula laika gaitā ir pielāgota, lai uzlabotu krāsvielu un iegūto krāsu stabilitāti. Pašreizējie standarta maisījumi ietver metilēnzilu, eozīnu un dažreiz debeszils B. Šīs krāsvielas bieži uzglabā sausā pulvera veidā un sajauc ar ūdeni tieši pirms to lietošanas. Ja krāsvielu maisījumā pirms tā lietošanas ir ūdens, daži savienojumi oksidēsies un nokrāsosies nepareizi.
Precīzi Giemsa traipa izmantošanas procedūras posmi var atšķirties atkarībā no tā, kura organisma vai šūnas tipa paraugs tiek pārbaudīts, kā arī no paša parauga sastāva. Paraugu, kas tiks iekrāsots, izmantojot Giemsa traipu, parasti uzsmērē uz priekšmetstikliņa vai piestiprina tam ļoti drīz pēc tā savākšanas. Plānu asiņu uztriepi parasti fiksē, iemērcot metanolā, savukārt biezai asiņu uztriepei vienkārši ļauj pilnībā nožūt istabas temperatūrā. Pēc tam priekšmetstikliņu noteiktu laiku iemērc traipā un pēc tam noskalo ar ūdeni, kam ir neitrāls pH līmenis. Pirms skatīšanas priekšmetstikliņiem ir atļauts nožūt gaisā.
Sakarā ar Giemsa traipa radīto diferenciālo krāsojumu, Plasmodium citoplazma iekrāsojas gaiši zilā krāsā, bet DNS parādās sarkanā vai purpursarkanā krāsā. Vēl viens parazīts, Giardia lamblia, ir sārti violets, izņemot DNS, kas krāsojas ļoti tumši zilā krāsā. Histoplasma capsulatum, sēne, rauga formā ir atrodama cilvēka balto asinsķermenīšu sastāvā un iekrāso tumši zilā krāsā.
Šis krāsošanas process ir noderīgs arī hromosomu pētījumos un dažādu asins šūnu atšķirību vizualizācijā. Hromosoma dažās daļās ir ļoti tumši zilā krāsā, bet citās – gaiši zilā krāsā. Tas izraisa joslu efektu, kas palīdz ģenētiķiem atrast vietas, kur hromosomas ir piedzīvojušas neparastas izmaiņas. Sarkanās asins šūnas iekrāsojas rozā krāsā, savukārt tuklo šūnu granulas parādās kā purpursarkani plankumi. Baltās asins šūnas iekrāso dažādus zilus toņus, ļaujot atšķirt dažādus veidus – bazofīlos, eozinofīlos, neitrofilus un citus.