Götterdammerung — Dievu krēsla angļu valodā — ir vācu komponista Riharda Vāgnera ceturtā un pēdējā opera Nībelungu gredzenā — Gredzenu cikls. Tā ir opera ar prologu un trīs cēlieniem, kas veidota pēc paša Vāgnera libreta. Götterdammerung pirmizrāde notika Baireitā Festspielhaus 17. gada 1876. augustā visa gredzenu cikla pirmizrādes ietvaros.
Götterdammerung stāsts sākas ar prologu pie Valkīras klints, kur Zigfrīds beidzās. Šeit likteņa virvi vijas Trīs nornas jeb Likteņi. Stāstot par Votana nākšanu pie varas, par viņa zobena salauzšanu un Pasaules Pelnu beigām, viņi redz Valhalu degam un visbeidzot pārtrūkst virve. Norni nolaižas zemē.
Ienāk Zigfrīds un Brünnhilde, un Zigfrīds iedod Brünhildei gredzenu, bet viņa viņam savu zirgu. Viņa paliek uz uguns ieskautās klints, bet Zigfrīds dodas prom, kā nākas, lai meklētu piedzīvojumus un slavu.
Zigfrīdam ceļojot, gibičuni satiekas. Ginters, viņu priekšnieks runā ar savu pusbrāli Hāgenu. Heigens ierosina, ka Ginters un viņa māsa Gutrūne apprecētos. Viņš stāsta Ginteram no Brünnhildes, kas guļ uz akmens, ko ieskauj uguns, un Gūtrunei no Zigfrīda, kuru var likt viņā iemīlēties, izmantojot burvju dziru, kas liktu viņam aizmirst citas sievietes.
Ierodas Zigfrīds un Gūtrūne iedod viņam dziru. Kā tas darbojas, viņš piedāvā sevi būt Gūtrūnes vīram un palīdzēt iegūt Ginteru sievu. Stāstot par Brünnhildi, ir acīmredzams, ka viņš viņu tik tikko atceras un plāno aizbraukt un atvest pie Gintera.
Brünnhildes māsa Valtraute atnāk un lūdz atdot gredzenu, lai glābtu Votanu. Bet Brünnhilde uzskata gredzenu par Zigfrīda mīlestības solījumu un atsakās no tā šķirties. Atskan Zigfrīda taures, un viņš ierodas pārģērbies par Ginteru. Viņš uzskata Brünnhildi par Gintera sievu un atņem viņai gredzenu. Viņi nakšņo alā ar zobenu starp viņiem.
Otrajā cēlienā Geterdammerunga darbība atgriežas Gibičunas zālē, kur atgriežas Zigfrīds, un pēc viņa ienāk Ginters un Brünnhilde. Heigens izsauc savus vasaļus uz kāzu mielastu. Kad Gūtrūne ienāk kopā ar Zigfrīdu, Brīnhilde ir pārsteigta un stājas viņam pretī. Zigfrīds zvēr pie stāsta, ko viņš atceras, un kurā nav nekādu solījumu Brünnhildei. Brünnhilde zvēr, ka ir melojis. Zigfrīds un Gūtrūne dodas uz kāzu mielastu, atstājot Ginteru, Brünnhildi un Heigenu. Heigens piedāvā atriebties Brünnhildei, un viņa atklāj, ka Zigfrīda mugura ir neaizsargāta. Viņi plāno pateikt Gutrūnei, ka Zigfrīds ir miris no kuiļa brūces.
Gēterdamerungas III cēliens sākas Reinas krastā. Zigfrīds, apmaldījies un atdalījies no mednieku pulciņa, nonāk pie Reinmeitām, kuras lūdz viņam gredzenu. Viņš piekrīt to nodot, bet beidzot to patur, kad viņi atklāj tā lāstu. Ienāk pārējais mednieku pulciņš.
Zigfrīds stāsta pārējiem, ka viņš nav redzējis nevienu medījumu, izņemot trīs putnus, kuri viņam teica, ka viņš tiks nogalināts. Viņš stāsta par to, kā viņu audzināja Mīme, viņš kaldināja zobenu, nogalināja Fafneru un kļūst spējīgs saprast putnus. Heigens iedod viņam dziru, kas atjauno atmiņu, un Zigfrīds var turpināt stāstu. Viņš stāsta par Brünnhildes pamodināšanu ar skūpstu. Virs galvas lido divi kraukļi, kas vēsta par nāvi, un Heigens pievērš tiem Zigfrīda uzmanību. Kad viņš pagriežas, lai paskatītos, Heigens viņam iesita pa muguru. Zigfrīds mirst, sakot Brünnhildes vārdu.
Aina pāriet uz Gibichungs zāli, un tajā ienāk Gutrūne un Brünnhilde. Ienāk Heigens un atnes Zigfrīda līķi. Heigena pastāsta Gūtrunei, ka Zigfrīdu nogalināja dēlis, bet viņa apsūdz brāli. Ginters vaino Heigenu, kurš apgalvo, ka viņam tas bija jādara tāpēc, ka Zigfrīds sniedzis nepatiesas liecības. Ginters neļauj Heigenam paņemt gredzenu, un Heigens viņu nogalina. Kā Heigens mēģina otro reizi, Zigfrīdam bija kāpumi. Brünnhilde stāsta par Zigfrīda zvērestu. Gūtrūne nolādē Heigenu un metās virsū Zigfrīdam. Brünnhilde pavēl uzcelt bēru kūlu. Viņa aizdedzina ugunskuru, uzkāpj zirgā un brauc liesmās. Reina pārplūst, Heigens pēc gredzena ielec upē, un Reinmeitas viņu ievelk ūdenī. Uguns paceļas debesīs, un Valhalla sāk degt. Götterdammerung — Dievu krēsla — ir pienākusi.