Vispārējā pakešu radio pakalpojuma (GPRS) piekļuves punkts ir bezvadu datu pārraides tehnoloģija, kas ļauj mobilajai ierīcei piekļūt internetam, izmantojot mobilo tīklu. GPRS piekļuves punkts parasti ir mobilais tālrunis, kuram ir abonēšanas pakalpojums ar GPRS pakalpojumu sniedzēju, kas parasti ir mobilo tālruņu uzņēmums. Citas mobilās ierīces var piekļūt internetam, sinhronizējot to ar mobilo tālruni, kurā ir iespējots GPRS. Tas ir līdzīgi tam, kā klēpjdators izveido savienojumu ar Wi-Fi piekļuves punktu, lai piekļūtu internetam.
GPRS piekļuves punkts izmanto “2.5G” tehnoloģiju vai tehnoloģiju, kas atrodas pusceļā starp 2G un 3G. GPRS tiek uzskatīts par novecojušu bezvadu tālruņu tehnoloģiju, jo īpaši tāpēc, ka daudzi mobilo tālruņu uzņēmumi ir jauninājuši līdz 3G ātrumam. Web pārlūkošanas ātrumu, izmantojot GPRS piekļuves punktu, ierobežo vairāki faktori. Lielākā daļa mobilo tālruņu uzņēmumu ierobežo ātrumu līdz aptuveni 35 kilobaitiem sekundē (kbps), lai gan GPRS spēj pārsūtīt datus ar ātrumu 115 kbps. Neatkarīgi no tā, GPRS ir piemērots datu pārsūtīšanas protokols daudzām lietojumprogrammām.
Piekļūstot internetam, izmantojot GPRS piekļuves punktu, lietotāji var pārlūkot internetu, pieteikties tērzētavā, sūtīt un saņemt e-pastu, kā arī piedalīties e-komercijā. Lielākā daļa multiziņu (MMS) tiek sūtītas, izmantojot GPRS, taču GPRS savienojums nav pietiekami ātrs tiešraides audio vai video konferencēm. Parasti paiet 0.5–1.0 sekundes, līdz dati tiek pārsūtīti no GPRS tīkla uz internetu un atpakaļ, un tas izraisīs ievērojamu audio vai video tiešraides aizkavēšanos.
Neskatoties uz ne ideālo ātrumu, GPRS piekļuves punkts ir dzīvības glābšana, ja nav pieejams cits interneta savienojums. Portatīvie datori un plaukstdatori var vienlaikus piekļūt internetam, ja tie ir savienoti, izmantojot GPRS piekļuves punktu. Katra ierīce darbosies tā, it kā tai būtu savs interneta savienojums.
Ir vairāki veidi, kā savienot klēpjdatoru ar mobilo tālruni, kuram ir GPRS savienojums, tostarp izmantojot kabeli, lai savienotu klēpjdatoru. Vēl viena metode ir izmantot Bluetooth tehnoloģiju. Kad abas ierīces ir savienotas pārī, klēpjdators var viegli piekļūt internetam. Trešais veids, kā savienot ierīces, ir izmantot infrasarkanos portus, ja tie ir pieejami. Vienīgā šīs metodes problēma ir tā, ka tālrunis ir jānovieto tuvu klēpjdatoram, un to nevar pārvietot, izmantojot internetu.
GPRS piekļuves punktu var izveidot arī, izmantojot klēpjdatoru, kuram ir GPRS savienojuma karte. Izmantojot interneta savienojuma koplietošanas opciju, kas pieejama lielākajā daļā klēpjdatoru, vairākas ierīces var savienot ar internetu, izmantojot klēpjdatoru. Ierīces vienkārši ir jāsinhronizē ar klēpjdatoru.