Gruntsūdeņu monitorings ir datu vākšana par pazemes ūdens resursiem. Šie dati ietver ūdens daudzumu un kvalitāti, kā arī ūdeni saturošo ģeoloģisko struktūru apjomu un hidroloģiju. Šo struktūru, ko sauc par ūdens nesējslāņiem, periodiska izsīkšana un papildināšana tiek reģistrēta, ņemot vērā cilvēku izmantošanu. Šādi dati palīdz pārvaldīt resursus, uz kuriem daudzi paļaujas dzeramā ūdens, lauksaimniecības un rūpniecības jomā.
Pazemes ūdens resursu kvantitātes un kvalitātes izmaiņas parasti ir lēni procesi, kas ir slēpti no tūlītējas novērošanas. Efektīvi pētījumi bieži aptver lielu platību ilgākā laika posmā. Ģeoloģiskie un hidroloģiskie novērojumi veido bāzes līniju, pēc kuras var reģistrēt izmaiņas. Mainīgo lielumu mērīšana laika gaitā ir procedūras, kas visbiežāk tiek saistītas ar gruntsūdeņu monitoringu.
Gan ūdens nesējslāņa gruntsūdeņu līmeni, gan kvalitāti parasti mēra maza diametra novērošanas urbumos, ko sauc par pjezometriem. Tos izmanto ļoti ierobežotā ūdens nesējslāņa daļā, īpaši, lai uzraudzītu ūdens spiedienu. Gruntsūdeņu monitoringa akas vienā vietā var tikt ieviestas arī vairākos dziļumos, ļaujot ņemt paraugus un mērīt dažādos augstumos. Ūdens līmeņa un spiediena mērīšana palīdz analītiķiem noteikt ūdens plūsmas modeļus ūdens nesējslānī kā daļu no kopējā hidroloģiskā cikla.
Abstrakcijas akas nodrošina vienreizēju atsauci uz vietas gruntsūdens daudzumu un kvalitāti, kad tās tiek urbtas. Var arī novērtēt iespējamo ūdens daudzumu, ko varētu iegūt no akas. Kad akas sāk darboties kā ūdens avoti, datu interpretācija kļūst grūtāka. Līmeņus ietekmē reģenerācijas cikls, un ūdens kvalitāte atspoguļo dažādu dziļumu ūdens maisījumu. Tomēr tie sniedz vispārīgus gruntsūdeņu monitoringa datus.
Rūpīgi novietotas novērošanas akas var izmantot kopā ar atlasītajām ieguves akām, lai izveidotu tīklu gruntsūdeņu monitoringam. Tīkla projektēšanas parametri parasti ļauj noteikt gruntsūdeņu plūsmas un kvalitātes izmaiņas, kā arī novērtēt konkrētus lokālos riskus. Tie arī nodrošina agrīnu brīdinājumu par pārmērīgu lietošanu vai piesārņojumu. Tikpat svarīgi ir ierakstu saglabāšana pieejamā un elastīgā datubāzē.
Dati no monitora aku tīkla bieži tiek apvienoti ar upju plūsmas mērījumiem, meteoroloģiskajiem novērojumiem un zemes izmantošanas apsekojumiem, lai palīdzētu ūdens resursu pārvaldībā. Kur atrodas ūdens, tā kustība, cik daudz tiek izmantots un kādiem nolūkiem tas ir svarīgi gruntsūdeņu monitoringa komponenti. Efektīva resursu pārvaldība dažkārt ir tikpat liela informācijas problēma kā infrastruktūras vai politikas problēma.