4. gada 1943. oktobrī dzimušais H. Reps Brauns ir vislabāk pazīstams kā bijušais pilsoņu tiesību darbinieks un afroamerikāņu tiesību aktīvists. 1967. gadā viņš strādāja Studentu nevardarbīgās koordinācijas komitejas padomē, pildot tās priekšsēdētāja pienākumus. Viņš, iespējams, ir visvairāk slavens ar savu laiku kā Melnās panteras partijas tieslietu ministrs. Tomēr tā nav viņa vienīgā pretenzija uz slavu. Viņš ir arī pazīstams ar to, ka vardarbību sauca par amerikānisku kā ābolu pīrāgu un draudēja sadedzināt Ameriku, ja tā 1960. gados neatzīs melnādaino amerikāņu tiesības un nožēlojamo stāvokli.
H. Reps Brauns ne vienmēr ticēja vardarbīgiem veidiem, kā strādāt melnādaino amerikāņu tiesību labā. Faktiski viņš tika raksturots kā pacifists periodā pirms pievienošanās Melnajām panterām. Būdams Dienvidu universitātes students, viņš bija ļoti saistīts ar SNCC — grupu, kas bija pazīstama ar savu pacifistisko noslieci. Tomēr galu galā SNCC reputācija mainījās. Kad Brauns pamazām sāka izteikt savu pārliecību par vardarbīgākām metodēm, kā panākt labāku attieksmi pret afroamerikāņiem, arī grupas reputācija sāka sliekties prom no stingra pacifisma.
Līdz 1968. gadam H. Reps Brauns, šķiet, pilnībā atstāja pacifismu aiz sevis. Tajā gadā viņš pievienojās Melnās panteras partijai, kuru dibināja Eldridžs Klīvers. Drīz pēc pievienošanās Brauns no vienkārša locekļa kļuva par tieslietu ministru. Viņa paaugstināšana amatā notika Losandželosas Black Panther mītiņā, kura laikā Brauns esot izteicis vardarbīgus aicinājumus uz rīcību, uzdodot apspiestajiem nogalināt policiju un aizdedzināt ASV pilsētas.
Interesanti, ka H. Repu Braunu saniknoja ne tikai kaukāziešu Amerika. Viņš arī sastrīdējās ar afroamerikāņiem, kurus viņš uzskatīja par izpārdotiem. Acīmredzot viņš tik ļoti uztvēra šo problēmu, ka bija spiests izdot grāmatu 1969. gadā, ļaujot lasītājiem uzzināt, kā viņš jūtas pret izpārdotajiem melnādainajiem. Lai gan grāmata tika raksturota kā autobiogrāfiska, tā tika uzskatīta arī par aicinājumu pie ieročiem, lai mudinātu melnādaino kopienu uz revolūciju.
Gados pēc viņa grāmatas izdošanas H. Repam Braunam šķita, ka lietas iet uz leju. Drīz pēc grāmatas publicēšanas viņam tika izvirzītas apsūdzības par kūdīšanu uz nemieriem Merilendā. Pēc nepilna gada viņš tika notiesāts par nelikumīgu ieroča pārvadāšanu starp štatiem. 1970. gadā viņam bija jāstājas tiesas priekšā Merilendā ar citu apsūdzību, taču viņš mistiskā veidā pazuda un nepieteicās tiesā. Galu galā viņš tika aizturēts 1972. gadā, kad viņš tika nošauts Ņujorkas salonā, pēc kura viņš tika arestēts, tiesāts, notiesāts un notiesāts.
H. Reps Brauns tika atbrīvots no cietuma 1976. gadā. Nosacīti atbrīvots, viņš uzsāka uzņēmējdarbību Atlantā, Džordžijas štatā. 1970. gadu beigās viņš strādāja arī kā pasniedzējs un rakstnieks. Cietumā pārņēmis islāmu un pieņēmis vārdu Džamils Abdulla al Amins, Brauns kļuva arī par musulmaņu līderi.
Lai gan H. Reps Brauns bija devies tālāk, viņa nepatikšanas nebija beigušās. 2000. gadā viņš tika arestēts par viena šerifa vietnieka nošaušanu un nogalināšanu un cita šerifa vietnieka ievainošanu. Viņš tika atzīts par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās 2002. gadā, saņemot mūža ieslodzījumu. Pārsteidzoši, ka abi policisti, par kuriem Brauns tika notiesāts par šaušanu, bija afroamerikāņi.