Hajao Mijazaki ir režisors un animators, kurš ir ļoti populārs Japānā un kuru labi ciena pārējā filmu pasaule. Viņa filmās kā galvenās varones mēdz būt spēcīgas jaunas sievietes. Mijazaki filmas, iespējams, ir vislabāk pazīstamas ar savu fantāzijas elementu un gatavību risināt tādas nopietnas problēmas kā vides aizsardzība un antifašisms.
Mijazaki dzimis 1941. gadā Tokijā, Otrā pasaules kara laikā. Viņa tēvam piederēja aviācijas kompānija, un lielākā daļa Mijazaki filmu atspoguļo viņa ilgstošo aizraušanos ar lidošanu. Pēc kara Mijazaki astoņus gadus vēroja savas mātes cīņu ar tuberkulozi. Viņas mīlestība lasīt viņu ļoti iedvesmoja, un viņa bija pazīstama ar nepieciešamību apšaubīt autoritāti. Filmu kritiķi norāda, ka lielākā daļa Mijazaki sieviešu lomas ir vai nu veltījums viņa mātei, vai arī tās pamatā ir viņa māte.
Režisors absolvējis Gakušuinas universitāti, iegūstot divus grādus politikas zinātnē un ekonomikā, taču tieši dalība Bērnu literatūras pētniecības klubā vairāk ietekmēja viņa turpmāko darbu. Klubs bija līdzīgs komiksu klubam. Tur Mijazaki satika citus, kurus interesē gan bērnu stāsti, gan animācija.
Hols: Saules princis, kas tika izlaista 1968. gadā, bija pirmā filma, kurā Mijazaki bija galvenais ilustrators. 1979. gadā Kaljostro pils bija viņa debija režijā. Abi pārstāv sadarbību ar režisoru Isao Takahata. Pēc 1984. gada filmas Nausicaä of the Wind Valley panākumiem Mijazaki un Takahata līdzdibināja studiju Ghibli, kas radīja lielāko daļu Mijazaki vēlāko darbu.
Pils debesīs ir agrākā Studio Ghibli filma. Mijazaki angliski runājošo auditoriju iepazīstināja ar savu nākamo filmu Mans kaimiņš Totoro; šīs filmas agrīnās versijas VHS formātā tika ražotas kā Mans draugs Totoro. Totoro ir nozīmīgs ar to, ka tajā nav nelietis, un tas ir arī stāsts par atbildību vides jomā. Bieži tiek uzskatīts, ka tā ir lieliska filma pat ļoti maziem bērniem, jo tai nav tradicionālā varoņa/nelieša kulminācijas beigu.
Līdzīgi kā Totoro, 1989. gada filmā Kiki’s Delivery Service nav galvenā ļaundara. Mijazaki iepazīstina ar spēcīgo sieviešu tēlu Kiki — mazu raganu, kurai apmācību ietvaros vienu gadu jāizsit vienatnē. Kiki tika izlaists ASV dublētajā versijā, un kinokritiķi to atzina par izcilu filmu bērniem.
1997. gadā tika atbrīvota princese Mononoke. Filma uzstādīja Japānas kases rekordus un saņēma Japānas akadēmijas balvu kā labākā filma. Tajā ir uzsvērtas arī vides un pacifistiskās tēmas, taču ar PG vērtējumu tas var būt nedaudz biedējoši maziem bērniem. Tas guva lielus komerciālus panākumus ASV tikai vairākus gadus pēc tā izlaišanas.
Mijazaki aizgāja pensijā pēc Mononoke panākumiem, bet atkal iesaistījās biznesā, lai vadītu Spirited Away. Filma guva milzīgus panākumus Japānā un angliski runājošajās valstīs, kur tā tika dublēta. 2001. gadā tā ieguva vēl vienu Japānas akadēmijas balvu Mijazaki. Filma ieguva arī pirmo Oskaru® jaunizveidotajā kategorijā Labākā animācijas filma 2002. gadā.
Filmu Spirited Away izplatīja Disnejs, kas palīdzēja dublēt filmu. Disneja iesaistīšanās lielā mērā bija saistīta ar Mijazaki un Pixar direktora Džona Lassetera draudzību. Kopš Mononokas abiem ir bijusi nozīmīga draudzība, un Laseters ir bijis noderīgs Mijazaki filmu izplatīšanā ASV.
2004. gadā tika izdota, pēc dažu domām, Mijazaki labākā filma Howl’s Moving Castle. Filma ieņem pretkaru nostāju, un tās animācija bieži tiek raksturota kā “elpu aizraujoša”. Ir svarīgi atzīmēt, ka lielākā daļa animācijas Miyazaki filmās ir zīmētas ar roku, ar dažiem datora papildinājumiem.
Mijazaki ir turpinājis režisēt, izdodot vairākus šortus pēc Howl’s Moving Castle. Viņa 2008. gada filma Ponyo par zēnu, kurš satiek zelta zivtiņu princesi, kura vēlas būt cilvēks, ieguva vairākas balvas. Tāpat kā vairākas viņa iepriekšējās filmas, tā tika dublēta angļu valodā un tika izdota Disney.