Hajduk ir termins, kas apzīmē likuma veidu, kas savulaik bija sastopams Ungārijā, Rumānijā un citos apgabalos visā Baltijas un Eiropas austrumu daļās. Tās galvenokārt bija vēsturiskas personas, lai gan šis termins joprojām tiek lietots mūsdienās, lai apzīmētu personas, kuras var uzskatīt par ļaundariem vai likuma pārkāpējiem, bieži vien ar pozitīvu pieskaņu lietojumam. Vēsturē šīs personas šajos reģionos parādījās pamanāmi no aptuveni 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam. Hajduks bieži tika uzskatīts par sacelšanos pret nomācošo autoritāti, līdzīgi kā angļu tradīcijā par Robinu Hudu.
Dažkārt rakstīts hayduk vai haiduk, hajduks parasti ir bandītisms un ārpus likuma, kas vai nu cīnās pret nomācošu režīmu, vai zog no turīgām personām. Haiduci, daudzskaitļa apzīmējums hajdukam, dažādos kontekstos bieži tiek uzskatīti par nemierniekiem, kas darbojas pret nežēlīgiem valdniekiem un bezsirdīgiem kungiem vecākās feodālisma sistēmās. Tomēr realitāte ir tāda, ka tie bieži bija bandīti, kuri tikpat lielā mērā zagtu no bagātiem valdniekiem kā ceļojošie tirgotāji, maz vērdamies uz potenciālā upura statusu vai nopelniem.
Termins “hajduk” var nākt no vairākiem dažādiem avotiem, lai gan visizplatītākās teorijas par tā izcelsmi ir tādas, ka tas nāk no ungāru vai turku vārda. Tas varētu rasties no ungāru vārda hajdo, kas apzīmē cilvēku, kas dzen lopus, vai turku vārda haiduk, ko Osmaņu valdnieki izmantoja, lai apzīmētu ungāru karavīrus. Ir arī dažas norādes, ka turku vārds var vienkārši būt pirms ungāru vārda un ka pēdējais cēlies no pirmā vārda lietojuma un nozīmes ziņā.
Both origins seem to stem from the usage of the word to refer to Hungarian soldiers and infantry who fought to oppose the Ottoman Empire. Many of these soldiers were untrained infantry and peasants, hence the use of a term that indicates cattle drivers, who were rewarded for their efforts with land grants and minor noble ranking. The term eventually spread, and Polish usage of “hajduk” came to refer to infantry soldiers similar to those who fought in Hungary. As newer forms of infantry came to replace the haiduci, many of these older soldiers were utilized as personal bodyguards for nobility.
Jēdziens “hajduk” kļuva diezgan apokrifs savā lietojumā un kļuva par sinonīmu brīvības cīnītājam vai bandītam, kurš iestājās pret netaisnīgiem likumiem un valdniekiem. Tas noveda pie tā, ka vārds hajduk tika turpināts, lai apzīmētu karavīru vai ārpus likuma, kurš iebilda pret ļaunprātīgu vadītāju cilvēku labā. No šī jēdziena izriet daudzi mūsdienu lietojumi, un vairākas sporta komandas un politiskās organizācijas šajā Eiropas reģionā turpina lietot šo terminu ar pozitīvu pieskaņu.