Kas ir vārda diena?

Vārda dienu bieži sauc arī par svētku dienu, un to bieži svin katoļi un Austrumu pareizticīgās baznīcas locekļi, īpaši Eiropā. Vārda diena tiek svinēta, kad kāds svētais nosauc vārdu dienā, kas paredzēta šī svētā godināšanai. Tā, piemēram, Patriks vai Patrīcija savu vārda dienu svinētu Svētā Patrika dienā, kas saskaņā ar katoļu svēto kalendāriem ir 17. marts.

Vārda dienas svinēšana kļuva populāra viduslaikos, un daudzi svinēja vārda dienu, nevis dzimšanas dienu. Dzimšanas dienas svinēšana bieži tika uzskatīta par mazāku nekā kristietis, un daudzi uzskatīja, ka nav pareizi paaugstināt sevi tādā statusā, kas prasa godu. Šo amatu joprojām ieņem Jehovas liecinieki, kuri nesvin dzimšanas dienas, vārda dienu vai svētkus.

Dzimšanas dienu svinēšana bija saistīta arī ar nekristīgām tradīcijām. Svinot vārda dienu, uzsvars tika likts uz konkrēto svēto, un tika uzskatīts, ka tā iedvesmos uz vārda dienas svētā tikumiem. Mūsdienu Grieķijā joprojām ir biežāk svinēt vārda dienu, nevis svinēt dzimšanas dienas.

Taču ne visi cilvēki ar vienādiem vai atvasinātiem vārdiem svin vienu un to pašu vārda dienu. Tas ir ļoti atkarīgs no tā, kādu svēto liturģisko kalendāru kāds izmanto. Somijā tiek izmantots Austrumu pareizticīgo baznīcas vārda dienu kalendārs. Katoļi izmanto citu kalendāru.

Vārda dienu var svinēt līdzīgi kā dzimšanas dienu. Tas ir izplatīts Polijā un Krievijā. Cilvēki var saņemt dāvanas, kā arī apmeklēt ģimeni vai draugus īpašās vakariņās. Dzimšanas dienas var svinēt arī abās valstīs.
Latviešu tradīcijas ir diezgan atšķirīgas. Vārda dienas nesakrīt ar svēto vārdiem, un katra kalendārā diena var būt saistīta ne vairāk kā ar četriem vārdiem. Cilvēki pat var iesniegt vārdus iekļaušanai kalendāros. Kad cilvēkam pienāk vārda diena, viņš svin dzimšanas dienu.

Bieži vien no vārdadienu svinēšanas Latvijā biroji un skolas uztaisa kārtīgu iestudējumu, un ar daudziem strādniekiem vai studentiem laba iespēja svinēt ir visai bieži. Atšķirībā no dzimšanas dienas tradīcijām, kad cilvēki saņem dāvanas, vārda dienā bieži vien skolasbiedriem vai biroja darbiniekiem dāvina nelielas konfektes vai kārumus.
ASV vārda dienu nesvin ar kādu regularitāti. Daži Romas un Austrumu pareizticīgo baznīcas locekļi joprojām atzīmē vārda dienu. Tomēr parasti ASV dzimšanas dienas tradīcija ir daudz svarīgāka par vārda dienu. Tiem ASV, kuri nav kristieši, būtu maz iemesla svinēt vārda dienu, jo nosauktam svētā vārdā nebūtu lielas nozīmes.

Turklāt ASV tagad retāk tiek nosaukti bērni svēto vārdā. Daudzi saviem bērniem dod priekšroku neparastākiem vārdiem nekā tiem, kas saistīti ar svētajiem. Tomēr skolas bieži izmanto iespēju dot katram bērnam iespēju būt VIP uz nedēļu vai dienu, un bērna unikalitātes un ieguldījumu skolas labā svinēšana ir diezgan izplatīta parādība.