Hiperbatons ir runas figūra, kurā vārdi teikumā nav norādīti paredzētajā secībā. To klasificē kā traucējumu figūru un bieži izmanto, lai uzsvērtu konkrētu vārdu vai frāzi. Angļu valodā tā ietekme var būt diezgan satriecoša vai reizēm mulsinoša, taču tādās izteikti locītās valodās kā latīņu tas ir daudz izplatītāks.
Tāpat kā citas nekārtības figūras, hiperbatons pārtrauc gaidīto teikuma plūsmu. Piemēram, angļu valodā ir ierasts, ka teikumam ir pamata vārdu secība subjekts-darbības vārds-tiešais objekts, piemēram, “Maikls ēda zivi”. Ja tas tiek pārkārtots kā “Maikls, zivs ēda”, kam ir priekšmeta tiešā objekta-darbības vārda secība, teikums pievērš sev lielāku uzmanību. Īpaši tiek uzsvērts vārds vai frāze, kas nav kārtībā — šajā gadījumā “zivs”. Hiperbatona mērķis šajā piemērā varētu būt uzsvērt, ka Maikls ēda zivis, nevis vistu, liellopu gaļu vai dārzeņus.
Mērītā vai atskaņojošā dzejā dažreiz tiek izmantots hiperbatons, lai teikums iekļautos dzejoļa struktūrā. Ja tas tiek darīts slikti, tas var radīt neveikli formulējumu, bet, ja tas ir izdarīts labi, tas var arī pievienot uzsvaru vēlamajās vietās. Šekspīrs to dara Otello, kad viņš raksta: “Ne rētu viņas ādu, kas ir baltāka par sniegu”, tā vietā, kā gaidīts: “Ne arī rētu viņas ādu, kas ir baltāka par sniegu.” Hiperbatonam šeit ir divi mērķi. No vienas puses, tas liek rindai iekļauties jambiskā pentametrā, bet tas arī pārvieto vārdu “baltāks” tuvāk rindas sākumam, lai uzsvērtu.
Hiperbatonu var izmantot daudz dabiskāk ar locītām valodām, kurām ir elastīgāka vārdu secība nekā angļu valodā. Piemēram, latīņu valodā visizplatītākā teikuma struktūra ir subjekts-tiešais objekts-darbības vārds. Pašos vārdu galos ir glabāts tik daudz gramatiskās informācijas, ka šo secību var vieglāk mainīt bez liekas neskaidrības. Tas liktu vieglu uzsvaru uz vārdu, kas ir pirmais, tāpat kā angliski runājošais varētu nedaudz mainīt savu locījumu, lai uzsvērtu.
Ir vairāki cieši saistīti literāri termini, kas attiecas uz īpašiem hiperbatonu veidiem. Piemēram, anastrofu dažreiz lieto aizvietojot ar hiperbatonu, bet anastrophe vairāk tehniski attiecas uz tikai viena vārda izņemšanu no paredzētās sintakses, nevis veselas frāzes. Hysterologia ir hiperbatona forma, kurā vārds vai frāze tiek ievietota starp prievārdu un tā objektu.