Hipervolēmija, kas pazīstama arī kā šķidruma pārslodze, ir pārāk daudz asins plazmas uzkrāšanās, kas izraisa asins tilpuma palielināšanos. Pretējs ir hipovolēmija, kurā asins tilpums ir mazāks nekā parasti, jo samazinās plazma. Šis stāvoklis ir saistīts ar sirds, plaušu, nieru un aknu problēmām, kā arī var būt saistīts ar citām medicīniskām problēmām. Stāvokļa ārstēšana atšķiras atkarībā no cēloņa un pacienta vispārējā stāvokļa. Lai gan tā ārstēšanai nav obligāti nepieciešama hospitalizācija, pacientam var būt stāvoklis, kura dēļ nepieciešama stacionāra aprūpe.
Viens no biežākajiem hipervolēmijas cēloņiem ir sastrēguma sirds mazspēja. Sirdij cīnoties par savu darbību, asinis sāk atjaunoties vēnās, izraisot šķidruma daudzuma palielināšanos vēnās. Arī nieres sāk bojāties un vairs nespēj izvadīt no organisma lieko šķidrumu. Aknu mazspēja var veicināt neparasti augstu asins plazmas līmeni, kā arī plaušu problēmas, un bieži vien šīs problēmas ir savstarpēji saistītas.
Cilvēkiem var attīstīties arī hipervolēmija, ko izraisa noteiktas zāles, kas izraisa šķidruma uzkrāšanos organismā, piemēram, dažas ķīmijterapijas zāles. Pārmērīgs intravenozais šķidrums var izraisīt arī asins tilpuma palielināšanos. Ja kādam ir hipervolēmijas risks, ārsts var ieteikt dažus pasākumus, ko var veikt, lai novērstu šo stāvokli, un pacientam tiks arī ieteikts pašam rūpīgi uzraudzīt visus simptomus, lai varētu ātri veikt iejaukšanos, ja stāvoklis izpaužas.
Ja kādam attīstās hipervolēmija, var parādīties tūska. Tūska izraisa roku un kāju pietūkumu, jo tajās uzkrājas šķidrums. Dažiem pacientiem var novērot arī šķidruma nogulsnes vēderā, ko sauc par ascītu. Plaušu tūska ir vēl viena hipervolēmijas komplikācija. Cilvēkiem ar plaušu tūsku var būt apgrūtināta elpošana un hronisks klepus. Īpaši pēc ilgstošas gulēšanas pacientam var rasties ļoti apgrūtināta elpošana.
Lai palīdzētu pacientiem izdalīt lieko šķidrumu, var izmantot medikamentus, piemēram, diurētiskos līdzekļus. Pacientus var arī mudināt samazināt sāls daudzumu uzturā, lai samazinātu slodzi uz nierēm, lai nieres varētu labāk darboties. Ja šie pasākumi nelīdz, var izmantot procedūru, kas pazīstama kā ultrafiltrācija, lai no asinīm izfiltrētu daļu liekā šķidruma, lai pacientam būtu ērtāk.