Pazīstams arī kā lifta pacēlājs vai lifta šahta, lifts ir šahta, kas konstruēta tā, lai lifti varētu efektīvi pārvietoties starp ēkas stāviem. Šahtas parasti ir konstruētas tā, lai lifts varētu netraucēti pārvietoties no viena stāva uz nākamo, vienlaikus ļaujot izmantot papildu aprīkojumu, lai vadītu durvju atvēršanu un aizvēršanu, kad lifts sasniedz noteiktu stāvu. Nereti lifta šahta tiek konstruēta tā, lai mehāniskas atteices gadījumā būtu iespējama piekļuve stratēģiskiem punktiem gar šahtu.
Daudzās sabiedriskās ēkās, kas aprīkotas ar liftiem, katrs pacēlājs nodrošina ērtu piekļuvi katram ēkas stāvam. Ir arī tas, kas pazīstams kā aklo pacēlājs. Šajā projektā šahta nav aprīkota ar piekļuvi katram ēkas stāvam, tāpēc bez izejas durvīm var būt vairāki stāvi.
Pacēlāja konstrukcijā parasti ir iekļautas ventilācijas iekārtas, kas ļauj apkopes darbiniekiem ērti novērst jebkādas problēmas ar hidraulisko sistēmu vai citu liftu darbināšanai izmantoto aprīkojumu. Vēl viena kopīga pacēlāja iezīme ir bīdāmo durvju komplekts, kas atrodas katrā stāvā, kur apstājas lifti. Sensori, kas ir uzstādīti šahtā, signalizē par šo durvju atvēršanu tieši tad, kad lifts nonāk stāvā, ļaujot cilvēkiem ieiet vai iziet no lifta pēc vēlēšanās. Pacēlāja celiņš dažkārt ir arī aprīkots ar avārijas kāpnēm gar vienu šahtas sienu, kas ļauj darbiniekiem iekļūt šahtā un izmantot kāpnes, lai sasniegtu liftu, kas ir apstājies starp stāviem kāda veida mehāniskas kļūmes dēļ.
Lai gan pacēlāja pamatkonstrukcija ir bijusi nemainīga gadu desmitiem, tehnoloģiju attīstība ir palīdzējusi vieglāk uzraudzīt šahtā esošā aprīkojuma stāvokli un statusu. Gala rezultāts ir tāds, ka liftu sistēmu apkopes darbus, tostarp drošības pārbaužu veikšanu, ir vieglāk veikt nekā iepriekšējās desmitgadēs. Mūsdienās robotu tehnoloģiju izmantošana ir līdz minimumam samazinājusi vajadzību darbiniekiem fiziski iekļūt šahtā, lai veiktu dažus apkopes darbus, kas savukārt ir palīdzējis samazināt iespējamu fizisko kaitējumu, veicot šahtā esošo galveno komponentu remontu vai nomaiņu.