Gramatikā pagātnes perfektais progresīvais ir darbības vārda forma, kas norāda uz darbību, kas notika kādu laiku pirms cita notikuma. To sauc arī par pagātnes perfekto nepārtrauktību. Angļu valodā pagātnes progresīvo pagātni veido “had been” plus progresīvais divdabis, tāpat kā “had been singing”.
Angļu valodas darbības vārdiem var būt gan laiks, kas norāda, kad darbība notika, gan aspekts, kas norāda darbības veidu. Stingri sakot, vienīgie divi angļu valodas laiki ir tagadne un pagātne; visi pārējie laika rādītāji tiek veidoti ar palīgdarbības vārdiem vai ar darbības vārda aspektu. Divi angļu valodas darbības vārdu aspekti ir perfekti un progresīvi. “Perfekti” attiecas uz pabeigtu darbību, savukārt “progresīva” nozīmē, ka darbība turpinās noteiktā laika periodā. Kā norāda nosaukums, pagātnes perfektais progresīvais ir pagātnes formā, un tas apvieno abus aspektus – perfekto un progresīvo.
Pagātnes perfektais progresīvs bieži sastopams teikumos ar diviem teikumiem. Viena no klauzulām parasti ir vienkāršā pagātnes formā, kas nozīmē, ka tai nav aspekta. Piemēram, “Jānis bija skrējis stundu pirms kritiena” satur pagātnes perfekto progresīvo vārdu “bija skrējis” un vienkāršo pagātni “krita”. Tas norāda, ka skriešanas darbība bija progresīva, proti, tā notika noteiktā laika periodā, bet tika pilnveidota vai pabeigta brīdī, kad notika cita darbība – kritiens. Klauzulas var arī mainīt, piemēram, “Pirms viņš nokrita, Džons bija skrējis stundu.”
Tāpat kā citas darbības vārda formas, arī progresīvo pagātnes perfekto formu var veidot noliedzoši vai apgriezt jautājumu. Lai izveidotu negatīvu, vārdu “nav” ievieto starp “bija” un “bija”: “Džons nebija skrējis ilgi pirms krita.” Jautājuma veidlapa: “Vai Jānis bija ilgi skrējis?” tiek veidots, novietojot tēmu — šajā gadījumā “Jānis” – starp “bija” un “bijis”.