Ieguldījumu pozīcija ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ar konkrētu valsti saistīto aktīvu un saistību pašreizējo stāvokli, valsts finanšu pārskatā skaitļus salīdzinot ar citu valstu rādītājiem. Amatā tiks iekļauta dokumentācija par ieguldījumu darbībām, piemēram, ārvalstu kapitālsabiedrību un investoru īpašumā esošo ārvalstu līdzdalības apjoms, kā arī ārvalstu kapitāla daļām piederošie iekšzemes aktīvi. Šāda veida datu apkopošana ļauj pārliecināties par valsts finansiālo stabilitāti kopumā un to, kā šī stabilitāte ir salīdzināma ar citām valstīm.
Investīciju pozīcijas sagatavošana prasa rūpīgu finanšu darbību, kas notiek ar tautu noteiktā laika periodā, pārbaudi. Lai to paveiktu, ir jāievāc liels datu apjoms, pēc tam rūpīgi jāsakārto informācija attiecīgajās rindas vienībās. Nav nekas neparasts, ka šāda veida izziņas tiek sagatavotas reizi ceturksnī vai pat reizi mēnesī, ļaujot vieglāk salīdzināt pašreizējo periodu ar nesen slēgtajiem periodiem, kā arī novērtēt pašreizējo stāvokli salīdzinājumā ar citās valstīs notiekošo. .
Parasti tiek uzskatīts, ka ieguldījumu pozīcija atrodas vienā no trim dažādiem stāvokļiem. Viens stāvoklis vai nosacījums ir pazīstams kā pārpalikums — termins, kas nozīmē, ka vietējiem investoriem ir vairāk ārvalstu aktīvu nekā ārvalstu ieguldītājiem iekšzemes aktīvos. Deficīta stāvoklī investīciju pozīcijā iekļautie dati liecina, ka ārvalstu investori tur vairāk iekšzemes aktīvu nekā iekšzemes investori tur ārvalstu aktīvu veidā. Investīciju pozīcija tiek uzskatīta par līdzsvarotu, ja starp ārvalstu un iekšzemes investoru turējumiem ir maza atšķirība gan iekšzemes, gan starptautisko ieguldījumu ziņā.
Investoriem, kā arī finanšu analītiķiem var būt ļoti noderīga ieguldījumu pozīcijas satura novērtēšana vairākos periodos. Nosakot līdzsvaru starp ārējiem un iekšzemes aktīviem, kā arī to, kā šie skaitļi ir salīdzināmi ar valstīm ar līdzīgu iekšzemes kopproduktu un importa/eksporta attiecību, ir vieglāk pamanīt jaunas tendences, kas var ietekmēt valsts ekonomiku. Apkopojot pozīcijas paziņojuma datus, iegūtā informācija bieži vien var sniegt norādes par to, kā atbalstīt tendences, kas paredzami stiprinās ekonomiku, kā arī bremzēt un varbūt novērst tendences, kas var novest pie nelabvēlīgas ekonomiskās situācijas.