Iepirkuma akts ir noteikumu kopums, kas nosaka, kā vietējā vai reģionālā valdība iegūst preces un pakalpojumus. Iepirkuma akta politikās un procedūrās var būt iekļauti tās valdes pienākumi, kura apstiprina preču un pakalpojumu iepirkuma līgumus. Tajā arī parasti ir sīki aprakstīts process, kas katrai uzņēmējdarbības vienībai jāievēro, lai pieteiktos un nodrošinātu līgumus ar valdību. Dažām vietējām vai reģionālajām pašvaldībām tiesību aktā var arī precizēt tās pārvaldes aģentūras pienākumus, kas pārvalda līgumu.
Iepirkuma noteikumi preču un pakalpojumu iegūšanai var atšķirties atkarībā no valsts. Kopumā noteikumos ir izklāstīta katra solīšanas un līgumu slēgšanas procesa daļa. Šie noteikumi parasti apraksta valdes lomu, pārvaldes aģentūras pienākumus un procedūras uzņēmumiem, kas piedalās konkursa procesā.
Lielākajā daļā valstu valde ir vadošā iestāde, kuras uzdevums ir pārraudzīt preču vai pakalpojumu iegādi, izmantojot valdības līgumus. Valde parasti nodrošina taisnīgu procesu, piešķirot valsts līgumus ar uzņēmējdarbības vienībām. Kopumā padome izvēlas izdevīgus un rentablus līgumus.
Iepirkuma aktā aprakstītās metodes parasti apraksta, kā valde aicina uzņēmumus piedalīties solīšanas procesā. Dažos iepirkuma tiesību aktos ir paredzēts, ka ir publiski pieejami paziņojumi, lai iesniegtu piedāvājumus par valsts līgumu nodrošināšanu. Citi noteikumi var pieprasīt ierobežotu solīšanu, ja ir ierobežots iespējamo piegādātāju skaits, kas ir kvalificēti preču un pakalpojumu sniegšanai.
Ja ir izņēmumi no solīšanas procesa standarta metodēm, iepirkuma aktā parasti ir sīki aprakstītas pieprasīšanas metodes. Šie izņēmumi parasti ierobežo piekļuvi solīšanas procesam noteiktai uzņēmumu grupai. Izņēmumi var ietvert īpašus priekšlikumu pieprasījumus un ārkārtas pirkumus.
Vairumā gadījumu uzņēmēju subjekti, kas iepriekš ir izteikuši interesi par konkrētu preču vai pakalpojumu nodrošināšanu, saņem piedāvājumu pieprasījumus (RFP). Valdība var lūgt šai atlasītajai uzņēmumu grupai iesniegt priekšlikumu, neaicinot citus uzņēmumus. Valde var piemērot standarta apstiprināšanas metodes, lai piešķirtu līgumu ar RFP.
Parasti ārkārtas pirkums ir pieņemams, ja ir steidzama vajadzība pēc precēm un pakalpojumiem. Apstākļi, ko valdība nevar kontrolēt un kas varētu ietekmēt sabiedrisko drošību, var kvalificēties neatliekamās palīdzības pakalpojumu iegādei, piemēram, dabas katastrofa. Šī izņēmuma iekļaušana iepirkuma noteikumos var dot valdei rīcības brīvību preču vai pakalpojumu sniegšanai sabiedrībai. Viņu dzīves kvalitātes saglabāšana ir svarīgāka par laiku, kas nepieciešams standarta solīšanas procesa pabeigšanai.
Lielākajā daļā iepirkuma noteikumu var būt aprakstītas tās valsts aģentūras funkcijas un pienākumi, kura izpilda līgumu ar uzņēmējdarbību. Aģentūras darbinieki parasti administrē piešķirtajiem līgumiem nepieciešamās maksājumu un nodrošināšanas metodes. Valsts aģentūra var arī nodrošināt, lai komersanti, piegādājot preces un pakalpojumus, ievērotu iepirkuma noteikumus.