Kas ir ierobežotā racionalitāte?

Ar ierobežotu racionalitāti tiek vispāratzīts, ka lēmumi tiek pieņemti, piemērojot trīs īpašus ierobežojumus. Pirmkārt, lēmumu pieņēmējam pieejamā informācija bieži vien ir tikai daļēja un var būt pat neuzticama. Šī realitāte nozīmē, ka lēmumu var pieņemt, nezinot par vienu vai vairākiem alternatīviem rīcības virzieniem. Līdztekus pieejamo datu ierobežojumiem lēmumu pieņemšanas procesā nozīme būs arī cilvēka prāta iespējām spriest un apstrādāt pieejamos datus. Trešais faktors, kas ietekmē lēmumu pieņemšanas procesa iznākumu, ir laiks, kas ir pieejams, lai pieņemtu lēmumu par rīcības virzienu.

Ierobežotās racionalitātes pamatus var attiecināt uz vairākām situācijām uzņēmējdarbībā, kā arī uz to, kā patērētāji uzvedas tirgū. Piemēram, lēmumu laist klajā jaunu produktu ietekmēs informācija, ko uzņēmums spēj iegūt par patērētāju visticamāko reakciju uz šo jauno produktu. Tajā pašā laikā uzņēmuma spēja izprast šo reakciju nianses ietekmēs precīzu palaišanas formu. Visbeidzot, laišanas laiku ietekmēs tas, cik ilgi uzņēmumu īpašnieki uzskata, ka patērētāji tiks piesaistīti produktam pietiekamā skaitā, lai ļautu tam ieņemt vietu tirgū, kuru var saglabāt.

Patērētājiem ierobežotas racionalitātes ideja ir svarīga, izlemjot, kurus produktus pirkt un kad tos iegādāties. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, var būt iesaistīti dažādi faktori. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu starp diviem cenas un veiktspējas ziņā ļoti līdzīgiem produktiem, tāds subjektīvs faktors kā izpratne par ražotāju apņemšanos ievērot vides aizsardzības jautājumus var tā vai citādi ietekmēt patērētāju. Šeit subjektīvā vērtības teorija aicina patērētāja spēju sava prāta robežās izvērtēt pieejamos datus un izlemt, kā rīkoties. Izmaksas var būt arī faktors, it īpaši, ja attiecīgā prece tiek piedāvāta par pārdošanas cenu tikai ierobežotu laika periodu.

SmartAsset.