Lēmumu atbalsta sistēma (DSS) palīdz cilvēkiem pieņemt lēmumu, sniedzot cilvēkiem pareizu informāciju un ieteikto atbildi; lai gan tas var būt noderīgi, ir vairāki trūkumi. Viens no lēmumu atbalsta sistēmu trūkumiem ir tas, ka tās var atturēt lietotāju no domāšanas un var veicināt kognitīvo novirzi. Lietotāji var saņemt informācijas pārslodzi, kas samazina lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Ja lēmums tiek pieņemts nepareizi, daži lietotāji var pārcelt atbildību uz DSS, nevis vainot sevi. DSS programmas, kurām nav pietiekami daudz datu, arī var pieņemt sliktus lēmumus, jo tās pilnībā neizprot situāciju.
Lielākā daļa DSS lietotāju ir profesionāli vadītāji vai lēmumu pieņēmēji, kuri ir apmācīti nepaļauties uz DSS programmām, jo programma ir paredzēta tikai, lai palīdzētu pieņemt lēmumu. Daži lietotāji var ļoti uzticēties DSS, jo dators var aplūkot faktus bez aizspriedumiem. Tas var tikt novests līdz galējībai, un lietotāji var pārstāt domāt, tā vietā izvēloties uzticēties tikai datoram. Lai gan tas ir viens no lēmumu atbalsta sistēmu trūkumiem, vēl viens ir tas, ka lietotāji var radīt kognitīvus aizspriedumus. Piemēram, intuitīvs un uztverošs domātājs pēc mijiedarbības ar DSS var kļūt pārāk spriestspējīgs un faktisks.
Kad lietotāji meklē lēmumu no DSS, programma bieži sniedz lietotājiem informāciju datubāzēs un grafikos, lai palīdzētu pieņemt lēmumu. Parasti, ja informācija ir viegli sagremojama, tas palīdzēs lietotājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, jo viņi zinās visus DSS datubāzē glabātos faktus un datus. Tajā pašā laikā informācijas pārslodze var būt viens no lēmumu atbalsta sistēmu trūkumiem. Ja DSS nodrošina lielas datu bāzes, kuru lasīšana aizņem stundas vai dienas, lietotāji vairāk laika pavada, pārbaudot faktus un cenšoties atcerēties visu informāciju, nevis pieņemt lēmumu. Papildus informācijas pārslodzei tas var samazināt lēmumu pieņemšanas efektivitāti.
Bez DSS cilvēks, kurš pieņem nepareizu lēmumu, var vainot tikai sevi; tas parasti liek personai saprast, kas lēmumā ir noticis nepareizi, lai viņš varētu labāk pieiet līdzīgai situācijai nākotnē. DSS programmas var kompensēt šo atbildību, it īpaši, ja lietotājs programmai neparasti uzticas. Tā vietā, lai vainotu sevi, lietotājs var vainot DSS. Personīgā izaugsme, kas varēja rasties, izprotot sliktu lēmumu, var izraisīt to, ka lietotājs iemācīsies vainot datoru par jebkādiem lēmuma pieņemšanas trūkumiem.
Tāpat kā cilvēkiem, arī DSS ir nepieciešama informācija, lai pieņemtu precīzus un apzinātus lēmumus. Ja DSS ir jauns vai tam ir maza vai neprecīza datu bāze, tas var būt pakļauts neprecizitātei. Ja vien DSS nav pieejama visa konkrētā lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, sistēmai nevajadzētu pilnībā uzticēties, jo jebkuri lēmumi vai ieteikumi var būt ļoti nepareizi. Tas kļūst par vēl vienu no galvenajiem lēmumu atbalsta sistēmu trūkumiem.
SmartAsset.