Finanšu iestāžu stresa testēšana ietver hipotētisku situāciju izdomāšanu, kas atklāj, kā iestādes reaģētu virknē sliktākā gadījuma. Dažkārt iestāde veic stresa testu, lai pārbaudītu savu gatavību pēkšņa notikuma iespējamībai, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību. Citos gadījumos valdība var likt veikt stresa testus finanšu iestādēm, lai novērstu lielu iestāžu sabrukumu, kas būtiski kaitētu ekonomikai kopumā. Viens no galvenajiem stresa testu mērķiem ir identificēt toksiskus aktīvus, kas var uzlabot iestādes rezultātu, bet kuriem patiesībā nav lielas vērtības.
Iestādes finansiālās situācijas mērīšana, kad ekonomika darbojas nevainojami un nav milzīgu problēmu, ir lietderīgi, taču tas var neparādīt, kā iestāde reaģētu uz pēkšņu, neparedzētu spiedienu. Šo spiedienu var izraisīt kāds kataklizmisks pasaules notikums, pēkšņa ekonomikas lejupslīde vai kāds iekšējs stress, kas īpaši ietekmē iestādi. Šādos laikos daži uzņēmumi un iestādes izturēsies, bet citi sabruks. Veicot stresa testu finanšu iestādēm, tiks noteikts, kurai kategorijai iestāde pieder.
Veicot stresa testēšanu finanšu iestādēm, analītiķiem ir svarīgi nākt klajā ar scenārijiem, kas faktiski atspoguļo to, kas reāli varētu notikt. Tādā veidā stresa testēšana ir efektīva riska novērtēšanas metode. Hipotētiskos scenārijus parasti izpilda datorprogrammas, kas izmanto esošos finanšu datus, lai noteiktu, kā šie nelaimīgie notikumi ietekmētu iestādi.
Sarežģītos ekonomiskajos laikos valdībām varētu būt nepieciešams veikt stresa testus finanšu iestādēm, kas darbojas visaugstākajā līmenī. Bankām un apdrošināšanas kompānijām, uz kurām tik daudzi sabiedrības locekļi paļaujas, lai saņemtu finansējumu savos grūtajos laikos, ir jāspēj parādīt spēku pat ekonomikas zemākajā bēguma laikā. Šī iemesla dēļ valdība var veikt šīm iestādēm stresa testus, lai nodrošinātu, ka ekonomiski sliktos laikos zaudējumi tiks ierobežoti.
Toksiskie aktīvi ir jāidentificē tiem, kas ir atbildīgi par finanšu iestāžu stresa testu veikšanu. Ja šādi aktīvi, kuru faktiskā vērtība ir daudz mazāka par to deklarēto vērtību, tiek izmantoti kā nodrošinājums parādsaistībām, sekas var būt katastrofālas. Finanšu stresa testēšanā jānovērtē visas iespējamās nepilnības visā iestādes aktīvu portfelī. Atklājot, kur iestāde ir visneaizsargātākā, stresa testēšana var nodrošināt ceļu uz nepieciešamajiem uzlabojumiem un korekcijām.