Seismiskā modernizācija ir būvniecības inženierzinātņu skola, kas koncentrējas uz esošo konstrukciju pārveidošanu, lai padarītu tās izturīgākas pret zemestrīcēm. Lai gan nav tādas lietas kā zemestrīces izturīgas struktūras, it īpaši augstas intensitātes zemestrīces gadījumā, konstrukcijā var veikt izmaiņas, lai padarītu to drošāku. Zemestrīcēm pakļautajās teritorijās daudzām konstrukcijām, īpaši tiltiem, tuneļiem, automaģistrāles pārvadiem un sabiedriskām ēkām, ir nepieciešama seismiskā modernizācija. Turklāt jaunām konstrukcijām jāatbilst noteiktajam seismiskajam standartam.
Ir četri seismiskās modernizācijas pamatveidi. Visvienkāršākā ir pazīstama kā “sabiedriskās drošības modernizēšana”. Šāda veida seismiskajā modernizēšanā konstrukcija tiek pastiprināta, lai cilvēki netiktu nogalināti zemestrīcē, lai gan viņi var tikt ievainoti. Lielas zemestrīces gadījumā pati konstrukcija var kļūt nedroša, un tā ir jāiznīcina un jāpārbūvē. Konstrukcijām, kas nav īpaši vērtīgas, šāda veida seismiskā modernizācija ir saprātīgs risinājums, ja uzņēmums nevēlas konstrukciju pilnībā pārbūvēt.
Nākamais seismiskās modernizācijas līmenis ir “struktūras izdzīvošana”, kas izstrādāta, lai nodrošinātu, ka konstrukcija izturēs zemestrīci, lai gan tai var būt nepieciešams ievērojams remonts. Tālāk seko “nebojāta primārā struktūra” — seismiskas modernizācijas veids, kurā lielākajai daļai zemestrīces radīto bojājumu konstrukcijai jābūt kosmētiskai. Visbeidzot, “struktūra neskarta” ir augstākais seismiskās modernizācijas līmenis, kas izvēlēts ēkām ar augstu ekonomisko, sociālo vai kultūras vērtību. Daži no šiem terminiem ir nedaudz maldinoši, jo nevienu struktūru nevar padarīt pilnīgi drošu.
Lielas bažas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar seismisko modernizāciju, rada vēsturiskas ēkas. Ir svarīgi saglabāt vēsturiskās ēkas ar seismisko modernizāciju, taču svarīgi ir arī nodrošināt, lai netiktu apdraudēta ēkas integritāte. Tas prasa plašu darbu un sadarbību ar uzņēmumiem, kas specializējas vēsturisko ēku restaurācijā.
Privātmājās var veikt arī seismisko modernizāciju, un pat mērenas modernizācijas izvēle samazinās apdrošināšanas izmaksas. Tomēr galvenokārt seismisko modernizāciju izmanto ēkām, kuru augstums pārsniedz 10 stāvus un kuras var sasniegt bīstamu vibrāciju frekvenci zemestrīces laikā, kā arī ceļiem, kas ir jāsaglabā, lai avārijas dienesti varētu ātri rīkoties zemestrīces gadījumā.
Seismiskās modernizācijas ietvaros tiek veikti vairāki gan iekšējie, gan ārējie pasākumi. Izplatīta ir izturīgu kopņu un siju pievienošana, lai nostiprinātu ēku, kā arī “izolācija” — paņēmiens, kas pārvērš ēku par salu, lai liela zemestrīce to neietekmētu tik dziļi. Amortizatorus, deflektorus un citus celtniecības paņēmienus izmanto arī, lai padarītu konstrukcijas drošākas zemestrīces laikā. Tomēr cilvēkiem, kuri dzīvo reģionos, kur ir iespējamas zemestrīces, drošības nolūkos nevajadzētu paļauties uz seismisko modernizāciju; viņiem regulāri jāpārskata drošības materiāli pret zemestrīcēm un jāpārliecinās, ka viņiem ir izstrādāts evakuācijas plāns.