Vai tā ir taisnība, ka mazās zemestrīces ir lielo zemestrīču priekšteči?

Tādējādi jautājums par to, vai mazas zemestrīces ir lielu zemestrīču priekšteči, ir sarežģīts. Pirmkārt, jums ir jādefinē mazas zemestrīces; vai tās ir tās, kuras cilvēki parasti nejūt, vai arī tās ir nelielas 2.0–3.0 trīces, kuras izjutīs daži cilvēki? Pat tad, ja jūs nonākat pie definīcijas, jūs nevarat viennozīmīgi teikt, ka mazas zemestrīces vienmēr nāk pirms lielām.

Piemēram, Kalifornijā, ja paskatās uz ASV Ģeoloģijas dienesta (USGS) vietni, jūs varat saskaitīt simtiem zemestrīču, kuras pat nav jūtamas un notiek ļoti regulāri. Ja šīs mazās zemestrīces ir lielu zemestrīču priekšteči, tad mums pastāvīgi būtu lielas zemestrīces. No otras puses, nelielas zemestrīces liecina par noteiktu lūzuma līniju aktivitātes līmeni un spiediena palielināšanos, un zinātnieki regulāri liek domāt, ka mums visiem ir jāsagatavojas lielajai zemestrīcei, jo tā var notikt jebkurā laikā. Tādējādi jūs varat teikt, ka nelielas zemestrīces var paredzēt lielas zemestrīces, jo tās liecina, ka galu galā, kādā brīdī nākotnē, ir iespējama liela zemestrīce.

Ja notiek liela zemestrīce, iepriekšējās dienās notikušās zemestrīces sauc par priekššokiem. Mazās zemestrīces, kas notiek pēc lielas zemestrīces, sauc par pēcgrūdieniem. Ne vienmēr ir jābūt mazām zemestrīcēm, taču zinātnieki var apvienot zemestrīču aktivitātes pirms un pēc lielas zemestrīces, lai labāk izprastu, kā un kāpēc notiek zemestrīces un kādos apstākļos tās ir visticamākas. Tomēr teorijas izmantošana, ka mazas zemestrīces ir lielu zemestrīču priekšteči, nav droša zinātne. Tikai daži no tiem ir. Precīzāk ir domāt, ka aktīvās lūzuma līnijas, kas rada šos mazos, nejūtamos kratītājus, iespējams, kādā brīdī izraisīs lielākas zemestrīces.