Staru terapijas plānošana ir process, kurā tiek izlemts, kad un kā tiks veikta staru terapija, kas ir medicīniska procedūra, kurā tiek izmantots jonizējošais starojums, lai palīdzētu cīnīties ar ļaundabīgām šūnām organismā. Radiāciju var izmantot vienu pašu kā vēža ārstēšanu, taču to biežāk kombinē ar citiem, piemēram, ķirurģiju, ķīmijterapiju un hormonterapiju, lai palielinātu rezultātu. Staru terapijas mērķis ir likvidēt vai apturēt vēža šūnu augšanu un atvieglot pacienta simptomus. Staru terapijas plānošana ir pirmais solis, ko veic pacients, kurš plāno veikt šāda veida procedūru.
Pirmais solis staru terapijas plānošanā ir noteikt konkrēto ķermeņa daļu vai daļas, kas tiks ārstētas ar to. Lai precīzi noteiktu zonu, kurai nepieciešama apstrāde, tiek saukta par simulācijas procesu. Tas ietver CT simulatora izmantošanu, kas veiks diagnostikas kvalitātes rentgenstarus no visas inficētās zonas. Speciālists novērtēs rentgenstarus un sašaurinās konkrēto ārstēšanas vietu. Pēc tam iezīmētais ādas laukums tiks neatgriezeniski iezīmēts, kas palīdzēs nodrošināt mērķtiecīgu apgabalu. Pirms staru terapijas sākšanas kā papildu pasākums tiks veikts izmēģinājums, lai nodrošinātu, ka tiek trāpīts attiecīgajā zonā.
Pacients tiksies ar savu ārstu, lai turpinātu staru terapijas plānošanu. Viņi noteiks, cik dienas nedēļā tiks veikta staru terapija. Parasti pacienti saņem ārstēšanu piecas dienas nedēļā, no pirmdienas līdz piektdienai un pieļaujot pārtraukumu nedēļas nogalēs. Dažos gadījumos šo skaitu var samazināt līdz divām līdz četrām dienām nedēļā. Pacients arī nosaka laiku, kad viņš saņems staru terapijas ārstēšanu, un parasti tas notiek katru dienu vienā un tajā pašā laikā, lai nodrošinātu konsekvenci. Procedūra aizņems aptuveni divdesmit piecas minūtes seansā, bet pacientam birojā vajadzētu būt apmēram vienu stundu.
Procedūras laikā ārstam ir jāveic arī staru terapijas plānošana, pirms viņi pat sāk procesu. Vispirms viņiem precīzi jānosaka mērķa zona un labākais leņķis, no kura to sasniegt. Ārstam būs arī jāplāno metode, kā nodrošināt, ka pacients paliek pēc iespējas nekustīgāks, lai netiktu bojāti apkārtējie audi. Pareiza starojuma deva ir rūpīgi jāplāno, lai līdz minimumam samazinātu bojāto veselo šūnu skaitu.