Inertās gāzes jeb cēlgāzes ir gāzveida elementi periodiskās tabulas hēlija grupā, ko uzskata par ķīmiski nereaģējošiem. Šīs gāzes, kas neveido ķīmiskus savienojumus, ir hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons un radons. Inertās gāzes metināšana ir metināšanas process, kurā izmanto inertu gāzi, lai aizsargātu šuvi metināšanas procesa laikā.
Metināšanas procesa laikā starp metināšanas iekārtas elektrodu un sagatavi tiek izsists elektriskais loks. Šis loks rada siltumu, kas sakausē savienojamo metāla detaļu malas, kā arī jebkuru izmantoto patērējamo elektrodu, veidojot metināto savienojumu. Gāzes, ko izmanto inertās gāzes metināšanā, ir argons, hēlijs, oglekļa dioksīds vai gāzu kombinācija, piemēram, argons un skābeklis.
Metāla inertās gāzes metināšanā (MIG) tiek izmantots patērējams elektrods vai ciets elektriskais vadītājs, kas izgatavots no pildvielas metāla stieples. Starp elektrodu un metināmo lokšņu metālu veidojas elektriskā loka. Metināto šuvi ieskauj inerta gāze, pasargājot to no oksidēšanās. Šī metode darbojas ar oglekļa tēraudu, zemu leģētu tēraudu, nerūsējošo tēraudu un lielāko daļu alumīnija, vara un cinka sakausējumu. MIG metināšanu var izmantot, lai metinātu metālus, kuru biezums ir no divām desmitdaļām līdz vienai ceturtdaļai collas (5 mm līdz 6.3 mm).
Volframa inertās gāzes metināšana (TIG) izmanto nelietojamu elektrodu, kas izgatavots no volframa. Atšķirībā no MIG metināšanas, volframa metināšanai nav nepieciešams pildviela. Šo metodi var izmantot tiem pašiem metāliem kā MIG metināšanu, taču tā veic labāku darbu, metinot kopā dažādus metālus. Viena no TIG metināšanas priekšrocībām ir tā, ka tā var savienot detaļas, kas ir tik plānas kā piecas simtdaļas collas (125 mm).
Metināšanas šuves atrašanās vieta un kosmētiskā nozīme palīdzēs noteikt, kādu inertās gāzes metināšanas veidu izmantot konkrētam lietojumam. MIG metināšana ir lētāka un neprasa no operatora augsta līmeņa zināšanas. Tomēr metināšana ir netīrāka, jo tiek izmantots patērējamais elektrods vai pildviela. Ja metinātā šuve ir redzamā vietā, MIG metināšana parasti nav ieteicama, jo tā rada daudz šļakatu, kas ir jānoslīpē vai jāaizpilda.
TIG metināšana ir nedaudz dārgāka nekā MIG metināšana, taču tā ir ieteicama metode, ja svarīgs ir izskats. Metināšanas laikā neveidojas šļakatas, jo nepatērējamais volframa elektrods neizmanto pildvielu. Šī metode prasa augstāku operatora apmācību un zināšanas. Argons ir visbiežāk izmantotā gāze TIG metināšanai.
Inertās gāzes metināšana ir izmantota kopš 1940. gadiem, un tā ir ātrāka nekā tradicionālās metināšanas metodes. Tas var radīt tīrākas, garākas nepārtrauktas šuves, īpaši ar plānākiem materiāliem. Viens no šīs metināšanas formas trūkumiem ir tas, ka iekārta ir mazāk pārnēsājama un dārgāka nekā citi gāzes metinātāji. Vēl viens ierobežojums ir tāds, ka inertās gāzes metināšana jāveic iekšpusē, nevis atklātā vietā, kur vējš var traucēt gāzes aizsargvairogu.