Instrumentālā pieeja ir nosēšanās veids, ko pilots izmanto, ja ir vāja redzamība vai tās nav vispār. Sliktos laikapstākļos vai aptumšošanās gadījumos pilots būs atkarīgs no lidmašīnas mērinstrumentu sniegtās informācijas un veiks instrumentālu pieeju lidlaukam. Ņemot vērā tikai kuģa mērinstrumentu rādījumus, pilotam ir jāaizmirst katrs instinkts, kas viņam piemīt, lai vizuāli pārbaudītu instrumenta rādījumus, un tā vietā jātic, ka sniegtā informācija ir precīza un patiesa. Piloti ir izglītoti un sertificēti, lai veiktu instrumentālo pieeju, un reitings, kas ļauj veikt šāda veida lidojumus, ir pazīstams kā instrumentālo lidojumu kvalifikācijas jeb IFR sertifikāts.
Pirmo reitingu, ko saņems tipisks pilots, sauc par vizuālo lidojuma novērtējumu jeb VFR. Tas ļauj pilotam lidot tikai tad, ja lauks ir labi redzams no debesīm. Tā kā laikapstākļi var mainīties ļoti pēkšņi, lielākā daļa pilotu ir minimāli apmācīti instrumentālās pieejas taktikā. Šīs prasmes ir vērstas uz slīdēšanas ceļu, zemes ātrumu un nolaišanās ātrumu. Šīs informācijas daļas, kā arī mākslīgais horizonta mērītājs ļaus pilotam veikt instrumentālu pieeju. Vēja virziens un ātrums ir arī būtiski faktori, kas pilotam būs jāzina, veicot instrumentālo pieeju lidlaukam.
Vēl viena instrumentālās pieejas versija nāk no vadības torņa. To parasti sauc par “pilota aprunāšanu”. Šādā situācijā vadības torņa operators izmantos savas radara sistēmas sniegtos rādījumus un nodos informāciju pilotam, lai varētu veikt atbilstošus gaisa kuģa pielāgojumus. Torņa operators novietos lidmašīnu uz pareizā slīdēšanas ceļa uz gaisa lauku, dodot norādījumus pilotam iedot vai noņemt droseļvārstu, kā arī pavilkt gaisa kuģa degunu uz augšu vai nolaist to uz leju. Kad pilots ir ierindots pareizajā skrejceļā, tornis var dot pilotam norādījumus līdz pat droseles pārgriešanai, deguna nolaišanai un bremžu iedarbināšanai.
Filmās šī darbība bieži tiek romantizēta ar svīstošu cilvēku, kas kliedz norādījumus un sniedz uzmundrinošus vārdus. Izmantojot faktisko instrumentu pieeju, komandas izrunā skaidri, un pilots tās atzīst mierīgā un skaidrā veidā saskaņā ar sakaru protokolu. Nav laika atcerēties un ievest tuviniekus vadības tornī, izmantojot faktisku instrumentu pieeju. Pilota ticība instrumentu rādījumiem un viņa sagatavotībai, kā arī vadības torņa personāla profesionalitātei ļauj pilotam saglabāt mieru.