Invaliditātes pensija ir izdienas konta nauda, kas tiek izmaksāta personai, kurai ir invaliditātes pensijas plāns un kura atbilst naudas pabalstu saņemšanas prasībām. Piemēram, personai var būt tiesības saņemt invaliditātes pensiju, ja viņam ir bijusi invaliditāte vismaz sešus mēnešus un viņam ir noteikta pastāvīga invaliditāte. Šādā gadījumā persona, kas atbilst invaliditātes plāna atbilstības prasībām, var saņemt pensijas pabalstus par visu laiku, kurā viņš ir invalīds. Pensiju summas atšķiras atkarībā no plāna.
Cilvēki parasti apspriež pensiju plānus saistībā ar pensijas pabalstiem. Normālos apstākļos persona pensiju fondus saņem, sasniedzot pensijas vecumu un atbilst citām izdienas pensiju plāna atbilstības prasībām. Tomēr invaliditātes pensiju plāns atšķiras ar to, ka pabalstus maksā personām, kas ir invalīdi, nevis tiem, kuri vienkārši aiziet pensijā. Regulārās pensijas saņemšanas noteikumi parasti krietni atšķiras no invaliditātes pensijas saņemšanas.
Parasti personai ir jābūt fiziskai vai garīgai invaliditātei, lai varētu pretendēt uz šāda veida pensiju. Parasti svarīgs ir arī paredzamais invaliditātes ilgums. Vairumā gadījumu personai ir tiesības uz šāda veida pensiju tikai tad, ja viņš ir pastāvīgi invalīds. Faktiski viņam, iespējams, būs jāpierāda, ka viņš ir invalīds, kā arī tas, ka invaliditāte ir pietiekami nopietna, lai neļautu viņam veikt savu darbu vai citu amatu, kas atbilst viņa pieredzes un izglītības līmenim. Dažos gadījumos personai ir jābūt tiesīgai saņemt invaliditātes pabalstus no valdības pārvaldīta invaliditātes fonda, lai varētu saņemt invaliditātes pensiju no sava darba devēja.
Ārsta palīdzība bieži vien ir kritiska, ja cilvēks vēlas saņemt invaliditātes pensiju. Piemēram, ārsts var veikt izmeklējumus un testus, pirms izveido medicīnisko ziņojumu, kurā sniegta informācija par personas invaliditāti. Ja invaliditāte ir garīga, tā vietā var iesaistīt garīgās veselības speciālistu. Šāda veida ziņojums var būt noderīgs, lai pierādītu, ka skartā persona ir neatgriezeniski invalīds.
Parasti laiks, kurā persona ir strādājusi pie darba devēja, arī nosaka, vai viņam ir tiesības saņemt invaliditātes pensiju. Piemēram, daži darba devēji var pieprasīt, lai darbinieks nostrādā uzņēmumā 10 gadus, pirms viņš var pretendēt uz šāda veida pensiju. Var tikt piemērotas arī citas nodarbinātības prasības.