Īstermiņa makroekonomika ir ekonomisks termins piedāvājuma un pieprasījuma līmeņa izpētei laika posmā, pirms lielāki tirgus spēki var reaģēt. Šis laika periods ir pazīstams kā īstermiņa periods, kas parasti ietver paredzamu uzvedību, ko ietekmē piedāvājums un pieprasījums. Īstermiņā pieaugot pieprasījuma līmenim, ražošanas līmenis šajā laika posmā palielināsies un cenas pieaugs natūrā. Īstermiņa makroekonomikas teorija nosaka, ka daži ražošanas ieguldījumi, jo īpaši darbaspēks un resursi, šajā laika periodā nedaudz stagnēs, neļaujot pilnībā reaģēt uz patērētāju pieprasījuma līmeni.
Makroekonomika ir pētījums par to, kā ekonomika kopumā reaģē uz tādām ekonomikas iezīmēm kā inflācija, nodarbinātība un ražošanas līmenis. Tas ir pretstatā mikroekonomikai, kas tā vietā koncentrējas uz indivīdu finanšu lēmumiem konkrētas ekonomikas ietvaros. Viens no galvenajiem makroekonomikas studējošo mērķiem ir noskaidrot, cik dažādi ekonomiskie stimuli ietekmē kopējo ekonomiku dažādos laika periodos. Īstermiņa makroekonomika ir vērsta uz kopējā piedāvājuma un pieprasījuma līmeni laika periodā, pirms tirgus spēki var pienācīgi reaģēt.
Kopējā piedāvājuma un kopējā pieprasījuma palielināšanās vai samazināšanās ir virzītājspēki starp īstermiņa makroekonomikas jēdzienu. Kopējais piedāvājums ir kopējais ražošanas apjoms ekonomikā, savukārt kopējais pieprasījums ir patērētāju vajadzības pēc šiem produktiem. Šie divi spēki īstermiņā reaģēs viens uz otru un ietekmēs cenas. Piemēram, pēkšņs konkrētas preces piedāvājuma samazinājums izraisīs palielinātu pieprasījumu pēc šiem produktiem, spiežot cenas uz augšu. Pretēja reakcija notiktu, ja preces piedāvājums pēkšņi palielinātos.
Īstermiņa makroekonomika pieņem, ka daži resursi ražotājiem īstermiņā nebūs pieejami. Piemēram, iedomājieties, ka kādam noteiktam produktam pēkšņi ir liels pieprasījums. Uzņēmumi, kas pārdod šo produktu, pēc iespējas vairāk palielinās ražošanu, izmantojot to rīcībā esošos resursus, taču tiem var nebūt pietiekami daudz darbinieku vai ražošanas jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu. Piedāvājums joprojām ir īss, liekot augt cenām.
Kad īstermiņa perspektīvā kļūst par ilgtermiņu, tā ir viena no grūtajām lietām, ko noskaidrot par īstermiņa makroekonomiku. Īstermiņā un ilgtermiņā nevar definēt kādu konkrētu laika periodu. Brīvā ilgtermiņa definīcija ir tāda, ka tas ir laika posms, kurā tirgus spēki var pilnībā mobilizēt resursus un reaģēt uz pieprasījumu, tādējādi sasniedzot tirgus līdzsvaru.
SmartAsset.