Izdevumu metode attiecas uz valsts iekšzemes kopprodukta jeb IKP aprēķināšanas metodi, saskaitot visu valsts pilsoņu un valdības iztērēto naudu. Tas ir pretstatā ienākumu metodei, kas nedaudz apvērš procesu un summē visus ieņēmumus. Lai izmantotu izdevumu metodi, ir jāsaskaita visi valsts pētāmajā laika periodā uzkrātie patēriņa izdevumi, valdības izdevumi, kapitālieguldījumi un neto eksports. Kad tas ir izdarīts, var veikt inflācijas korekcijas, lai aprēķinātu valsts reālo IKP.
Viens no galvenajiem mērījumiem, kas paredzēts, lai parādītu valsts ekonomisko izaugsmi vai tās trūkumu, ir iekšzemes kopprodukts. Tas ir paredzēts, lai parādītu valsts ekonomisko izlaidi noteiktā laika periodā. Vairāku dažādu valstu IKP salīdzināšana ir viens no veidiem, kā parādīt, kā bagātība tiek sadalīta starp pasaules valstīm. Turklāt, pētot konkrētas valsts IKP gadu no gada, var efektīvi parādīt ekonomikas tendences šīs valsts iekšienē. Aprēķinot valsts IKP var, izmantojot izdevumu metodi.
Izdevumi ir naudas summa, kas iztērēta kaut kam. Tad ir loģiski, ka izdevumu metode prasa visu izdevumu summēšanu. Šādi tēriņi var rasties no mājsaimniecības iztērētās naudas, ko dēvē arī par patēriņa izdevumiem. To var saņemt arī valsts pārvaldes iestādes. Šajā vienādojumā tiek iekļauti arī kapitālieguldījumi. Pēdējā daļa ir visa neto eksporta kopsumma, ko aprēķina, no tās eksporta vērtības atņemot valsts importa vērtību.
Visi šie dažādie izdevumi rada valsts iekšzemes kopproduktu. Daudzi ekonomisti dod priekšroku IKP aprēķinā iekļaut inflāciju, iegūstot mērījumu, ko sauc par reālo IKP. Tas ir precīzāks ekonomiskās izaugsmes attēlojums, jo inflācija ietekmē iedzīvotāju tēriņus. Ja kāds izvēlas aprēķināt reālo IKP, tas jādara tikai pēc tam, kad izdevumu metode ir devusi provizorisku kopsummu.
Ir svarīgi atzīmēt, ka izdevumu metode nav vienīgais veids, kā iegūt valsts iekšzemes kopproduktu. Piemēram, ienākumu metode apkopo visus ieņēmumus no tiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas pārdod produktus patērētājiem, apvēršot izdevumu pieeju. Tomēr, lai izmantotu izdevumus, galīgajam aprēķinam ir nepieciešama salīdzinoši vienkārša matemātika. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc tā ir vispopulārākā IKP aprēķināšanas metode.