Izglītības sponsorēšana ir finansiāla atbalsta sniegšana personas vai kopienas izglītībai. Šāda veida sponsorēšanu var nodrošināt tieši privātpersonas vai ar organizāciju starpniecību. Sponsorēšana var notikt dažādos kontekstos, sākot no savas ģimenes locekļu sponsorēšanas līdz starptautiskai sponsorēšanai personai vai cilvēku grupai, ar kuru sponsors nekad nav ticies.
Studenta paša radinieki vai citas personiskas attiecības var sponsorēt viņa izglītību. Šajā kontekstā izglītības sponsorēšana parasti ir neformāla un tiek sniegta ar dažiem ierobežojumiem. Šādi sponsori var sagaidīt atmaksu kādā brīdī vai mudināt izvēlēties vēlamo akadēmisko virzienu, taču parasti šīs cerības studentam nekādā veidā nav juridiski saistošas.
Cits izglītības sponsorēšanas veids ir tad, kad sponsorējošā organizācija, kas var būt valsts, nevalstiska vai pati izglītības iestāde, pieprasa kaut ko no studenta apmaiņā pret sponsorēšanu. No mācību maksas var atteikties gadījumos, kad studenti, kuriem tas ir nepieciešams, apņemas pēc studiju beigšanas piemērot savu izglītību noteiktā veidā. Piemēram, valdība, kas vēlas ievietot vairāk medmāsu reģionā, kurā ir nepietiekams darbinieku skaits, varētu piedāvāt izglītības sponsorēšanu, paredzot turpmāku dienesta termiņu šajā reģionā.
Ir daudzas labdarības organizācijas, kas veicina izglītības sponsorēšanu studentiem, kuriem pretējā gadījumā būtu grūtības palikt skolā vai piekļūt izglītībai. Šīs organizācijas var darboties valsts vai starptautiskā mērogā. Sponsorēšana var atbalstīt studentus dažādos veidos, taču vienmēr ar mērķi ļaut skolēniem sasniegt savus izglītības mērķus. Visi sniegtie līdzekļi var tikt novirzīti, piemēram, mācību maksas maksājumiem. Citos gadījumos sponsorēšanas nauda var nodrošināt skolas piederumus, izglītības iestādes, konsultāciju pakalpojumus, barojošus ēdienus, mājokli vai citus nepieciešamos elementus veiksmīgas mācīšanās atbalstam.
Dažas lielas organizācijas koncentrējas uz sponsorēšanas nodrošināšanu personām, bet citas atbalsta kopienas. Kopienās, kur finanšu resursi ir ierobežoti, aizvainojums var rasties, ja dažas personas tiek sponsorētas, bet citas netiek sponsorētas. Lai izvairītos no netīšas šādu atšķirību radīšanas un, iespējams, vēl viena šķēršļa sadarbībai un attīstībai kopienā, daudzas organizācijas ir izvēlējušās sadalīt līdzekļus, nevis investēt konkrētos indivīdos. Neatkarīgi no līdzekļu sadales veida organizācijām ir ierasta prakse kontaktēties ar sponsoriem ar cilvēkiem, kuri gūst labumu no viņu ziedojumiem. Ja sponsorēšanas labuma guvēja ir visa kopiena, šīs kopienas pārstāvis var sniegt sponsoram personiskus piemērus par to, kā viņa vai viņas nauda ir ietekmējusi.