Izotopu skenēšana ir medicīniska procedūra, kas rada ķermeņa iekšpuses attēlus. Procedūras laikā tiek uzņemta radioaktīva viela. Šī viela migrē uz skenējamo ķermeņa zonu. Pēc tam attēlu veidošanai tiek izmantota īpaša kamera un dators. Izmantotais izotops jeb radioaktīvā viela un procedūra nedaudz atšķiras atkarībā no mērķa ķermeņa daļas.
Izotopu skenēšanas pirmais solis ir izotopa pārnešana organismā. To veic dažādos veidos, tostarp injekcijas vēnā, ieelpošanu vai šķidruma, kas satur izotopu, dzeršanu. Izmantotā izotopa veids un veids, kā tas nonāk organismā, ir atkarīgs no mērķa ķermeņa daļas.
Izotopu skenēšanas radītie attēli ir izgatavoti no gamma stariem. Gamma starus izdala pacienta iekšienē esošā radioaktīvā viela. Šos starus uztver īpaša kamera un pēc tam nosūta uz datoru. Pēc tam dators izveido attēlu, izmantojot dažādu gamma staru intensitāti, ko nodrošina kamera.
Izotopu skenēšana ir efektīva apstākļu diagnosticēšanā, jo radioaktīvie līdzekļi tiek piesaistīti visaktīvākajiem audiem. Tas ļauj ārstiem redzēt skaidru priekšstatu par audiem, kas ir aktīvi un veseli, salīdzinot ar neaktīviem audiem. Darbības zonas sauc par karstajiem punktiem, savukārt apgabalus ar nelielu šūnu aktivitāti sauc par aukstajiem punktiem. Karstie punkti attēlā parādās sarkanā krāsā, un aukstie punkti ir zilā krāsā.
Izotopu skenēšanu izmanto, lai izveidotu kaulu, plaušu, vairogdziedzera un nieru attēlus. Procedūra piekļūst darbībai katrā no šiem orgāniem. Piemēram, ja skenēšana parāda vairogdziedzera aktivitātes kopas, tad ir pierādījumi par kādu dziedzera hiperaktivitāti.
Šai procedūrai ir nepieciešama neliela sagatavošanās. Katrs ārsts vai slimnīca sniegs detalizētus norādījumus. Kad izotops ir uzņemts, ir nepieciešams laiks, lai tas sasniegtu paredzēto ķermeņa daļu. Kad tas ir sasniedzis ērģeles, tiek uzņemti attēli. Uzņemto attēlu skaits mainīsies atkarībā no personas stāvokļa. Izotopu skenēšana var ilgt vairākas stundas.
Izotopu skenēšana ir saistīta ar nelielu risku. Sievietēm, kuras ir grūtnieces vai baro bērnu ar krūti, procedūru nevajadzētu veikt, jo pastāv risks, ka auglis vai bērns var tikt pakļauts starojuma iedarbībai. Izņemot grūtnieces vai sievietes, kas baro bērnu ar krūti, nav jāuztraucas, jo starojuma daudzums nav pietiekami nozīmīgs, lai radītu bojājumus. Radioaktīvā viela dabiski tiek izvadīta no organisma, parasti dažu dienu laikā.