Jēdziens “jaywalking” patiesībā aptver daudzus gājēju pārkāpumus, kas galvenokārt ir saistīti ar nespēju šķērsot pilsētas ielas noteiktos krustojumos vai gājēju pārejās. Par noziedzīgu nodarījumu var uzskatīt, ja policijas darbinieks gājēja rīcību uzskata par apzinātu spēkā esoša rīkojuma pārkāpumu. Pretējā gadījumā darbinieks var izvēlēties izteikt stingru brīdinājumu par turpmākiem pārkāpumiem. Sods par biļeti var būt pārsteidzoši pamatīgs, līdzīgi kā pārvietošanās pārkāpumi autovadītājiem.
Jaywalking var būt ļoti bīstama prakse gan gājējiem, gan autovadītājiem. Autovadītāji var sagaidīt, ka citi autovadītāji atgriezīsies pie saviem novietotajiem transportlīdzekļiem, taču viņi var nebūt gatavi tam, ka gājēji pēkšņi šķērso ielu starp šīm novietotajām automašīnām. Pat ja satiksmes apstākļi vienā kustības virzienā ir lēni, jaywalker var atrasties iesprostots ielas vidū, kad transportlīdzekļi parādās pretējā joslā.
Vēl viens apdraudējums ir pēkšņa gājēja virziena maiņa. Krustojumi ar gājēju pārejām veidoti tā, lai gājēju satiksme varētu šķērsot sānis, nevis pa diagonāli. Transportlīdzekļu satiksme joprojām likumīgi plūst pretējā virzienā, taču daži gājēji izvēlas šķērsot satiksmi pa diagonāli, lai ietaupītu laiku. Ielas šķērsošana pretēji satiksmes plūsmai vai virzienu maiņa straumes vidusdaļā, iespējams, ir kliedzošākie staigāšanas noteikumu pārkāpumi.
Termina izcelsme sakrīt ar “bezzirgu pajūgu” ienākšanu aptuveni 20. gadsimta mijā. Vārdam “sīlis” tajā laikā bija vairākas atšķirīgas konotācijas, taču tas, kas, šķiet, raksturoja bīstamo praksi, vislabāk nozīmēja nepārdomātu rubli. Nejauša ielas šķērsošana vai citu gājēju noteikumu ignorēšana lielā pilsētā tiks uzskatīta par tipisku neizglītota “sīķa” izturēšanos. Tāpēc daudzi agrīnie priekšraksti pieņēma šo slenga terminu, lai aprakstītu pašu pārkāpumu. Lai gan izsmejošais slenga termins jau pirms vairākiem gadu desmitiem izkrita no labvēlības, nosaukums pielipa, lai aprakstītu nepārdomātu praksi šķērsot ielu starp krustojumiem.