Kabatas daļa ir juridiska teksta izdevēja izsūtīts papildinājums, kas atjaunina konkrētā grāmatā ietverto informāciju. Likuma būtība ir tāda, ka tie pastāvīgi mainās; fakti, kas ietverti juridiskajā tekstā, drīz pēc publicēšanas var novecot. Tā vietā, lai publicētu veselas jaunu grāmatu sērijas ar dažām nelielām izmaiņām, izdevēji izsūta nelielas paketes, kas jāpievieno attiecīgās grāmatas aizmugurē, lai tās lasītājs varētu piekļūt jaunākajai informācijai. Kabatas daļa parasti ir piestiprināta grāmatas aizmugurējā vāka iekšpusei, kas padara to viegli pamanāmu jebkuram grāmatas lasītājam. Datoru un interneta parādīšanās ir padarījusi kabatas daļas lielākoties novecojušas, jo izdevēji var vienkārši uzturēt atjauninātu datubāzi tiešsaistē, nevis pastāvīgi sūtīt atjauninājumus pa pastu.
Nelielas brošūras veidā juridiska teksta aizmugurē ir pievienota kabatas daļa. Tas parasti nav ļoti biezs, jo tajā ir ietverti nelieli atjauninājumi, kas notikuši kopš sākotnējā teksta publicēšanas. Lasītājs parasti izpēta tiesību aktus, kas ietverti grāmatas oriģinālajā publicētajā versijā, un pēc tam iepazīstas ar kabatas daļu, lai noskaidrotu, vai kopš grāmatas sākotnējās publicēšanas ir bijuši kādi atjauninājumi. Tas sniedz lasītājam jaunāko informāciju.
Kabatas daļas ir ražotas tik ilgi, kamēr ir masveidā ražoti juridiskie teksti. Izdevēji pirmo reizi nāca klajā ar ideju pēc tam, kad bija redzējuši, ka jaunie tiesību akti var padarīt juridiskajā grāmatā ietverto informāciju novecojušu. Šajos tekstos publicētās informācijas ticamība izdevējiem bija neticami svarīga, jo viņu klientu lokā lielākoties bija juridiski profesionāļi, kuri tos izmantoja kā savas prakses pamatu. Izdevēji saprata, ka var veikt nepraktisku nepārtrauktu atjauninātu tekstu izstrādi ar nelielām izmaiņām vai arī piedāvāt citu lētāku un praktiskāku informācijas atjaunināšanas metodi. Šī iemesla dēļ tika izveidota kabatas daļa.
Tehnoloģiju attīstība ir padarījusi informāciju bezgalīgi pieejamāku nekā tajās dienās, kad tika radīta ideja par kabatas daļu. Mūsdienu juridisko tekstu veidotāji parasti visu savu informāciju glabā dažādās datubāzēs internetā. Tam ir divējāda ietekme — informācija kļūst pieejamāka juristiem un izdevējam ir vieglāk to atjaunināt, kad likumdevēji ievieš izmaiņas dažādos tiesību aktos.