Klīniskais novērtējums ir procesi un procedūras, ko veic, lai novērtētu veselības aprūpes speciālista kompetenci savas kompetences jomas pielietošanā klīniskajā vidē. Veselības aprūpes administratori un profesionāļi izmanto dažādas metodes, lai novērtētu citus veselības aprūpes speciālistus vai sevi, kā arī plašu rīku klāstu, kas tiek izmantoti, lai palīdzētu šajā procesā. Klīniskās novērtēšanas mērķis ir noteikt veselības aprūpes profesionāļa kompetences līmeni savā jomā un identificēt jomas, kurās jāveic uzlabojumi. Parasti klīniskie novērtējumi turpinās, sākot skolas laikā un dažādās pakāpēs turpinās visas profesionāļa karjeras laikā.
Klīniskajā novērtēšanā visbiežāk izmantotās metodes ietver kritisku incidentu reģistrēšanu, novērojumu un gadījumu izpēti, žurnālu kārtošanu un pat pašnovērtējuma metožu ieviešanu. Novērošana bieži ir galvenā izmantotā metode, kurā vecākais mentors tiek norīkots pie veselības aprūpes speciālista, lai novērotu viņa vai viņas praksi un sniegtu padomus par uzlabošanas jomām. Izmantojot novērošanu, kritiskie incidenti būs īpaši vērsti uz profesionāļa uzvedību noteiktā situācijā. Jo īpaši visvairāk attiecas uz uzvedību, kas būtiski ietekmē rezultātus. Cieši uzraugot šo uzvedību, mentori dokumentēs incidentu un ar to saistītās reakcijas, lai palīdzētu profesionāļiem labāk izprast viņa veiktās darbības un koncentrēties uz uzlabošanas jomām.
Kompetence veselības aprūpes praksē neatkarīgi no tā, vai tā ir ārsts, medmāsa vai pat medmāsas palīgs, ir ļoti svarīga pacientu aprūpei un drošībai. Kā tāds klīniskā novērtēšana parasti ir nepārtraukts process, ko ne tikai veic vienaudži vai mentori, bet arī daudzi veselības aprūpes speciālisti, lai novērtētu savu kompetenci un panāktu uzlabojumus. Visbiežāk pašnovērtēšanai veselības aprūpes speciālisti uzturēs žurnālus, rakstīs gadījumu izpēti par konkrētām situācijām un izmantos dažādas pašnovērtējuma metodes, lai palīdzētu šajā procesā. Šīs metodes bieži ietver videoreģistratoru izmantošanu, lai praksē fiksētu viņa darbības vēlākai analīzei, vienlaikus izmantojot skalas, lai izsekotu un novērtētu veiktspēju.
Konsekventa un nepārtraukta klīniskā novērtēšana neatkarīgi no tā, vai tā tiek veikta pašnovērtējumā vai iestādes norādījumos, ir paredzēta, lai palielinātu gan veselības aprūpes speciālista, gan visas veselības aprūpes organizācijas veiktspēju. Kopējā kompetence bieži tiek novērtēta, iekļaujot uzvedību, kas saistīta ar uzdevumiem un to rezultātiem, kā arī profesionāļa pieeju ētikai un vērtībām, kas ietekmē noteiktu kompetenci. Kopumā process ir paredzēts, lai veicinātu veselības aprūpes sniegumu, taču dažkārt tas neizbēgami nosaka nekompetenci un novērš to, lai dažos gadījumos iekļautu veselības aprūpes speciālistu atslogošanu.