Klīnisko izmēģinājumu direktīva ir Eiropas Parlamenta pieņemts tiesību akts, kas regulē klīnisko pētījumu praksi Eiropas Savienībā. Šis dokuments, kas oficiāli pazīstams kā Direktīva 2001/20/EK un apstiprināts 2001. gada aprīlī, izveido ietvaru klīnisko izmēģinājumu reģionālajam regulējumam Eiropas Savienībā. Tas tika izstrādāts, lai racionalizētu procesu, vienlaikus nodrošinot atbilstošu aizsardzību patērētājiem un klīnisko izmēģinājumu dalībniekiem. Tāpat kā citi ES tiesību akti, tā rada vadlīnijas, kas dalībvalstīm jāievēro, izstrādājot savus likumus un politiku, lai nodrošinātu saskaņotas juridiskās prasības.
Klīnisko izmēģinājumu direktīvā ir vairākas sadaļas, kurās ir definēti klīniskie pētījumi, sniegtas īpašas drošības vadlīnijas, jo īpaši nepilngadīgajiem un cilvēkiem ar ierobežotām garīgām spējām, un izstrādāti noteikumi, lai saņemtu apstiprinājumu klīniskajiem izmēģinājumiem. Cilvēkiem, kuri vēlas pārbaudīt medikamentus un medicīniskās ierīces Eiropas Savienībā, ir nepieciešams ētikas padomes apstiprinājums saviem projektiem un jāiesniedz detalizēts pieteikums, kurā apspriests izmēģinājuma raksturs un aizsardzības pasākumi, kas tiek ieviesti, lai aizsargātu dalībniekus.
Direktīva ir ļoti saistīta ar sabiedrības veselības aizsardzību, ētikas jautājumu risināšanu saistībā ar klīniskajiem pētījumiem un to drošuma nodrošināšanu. Daži kritiķi iebilda, ka Klīnisko izmēģinājumu direktīva ierobežoja medicīnisko pārbaužu apjomu Eiropas Savienībā, apgrūtinot uzņēmumiem jauninājumu ieviešanu. Citi uzskatīja, ka tas racionalizēja procesu, izveidojot vienotu normatīvo regulējumu, kas jāpieņem atsevišķām dalībvalstīm, atvieglojot uzņēmumiem klīniskā izmēģinājuma apstiprinājuma saņemšanu, ja vien tie ievēro šīs direktīvas vadlīnijas.
Saskaņā ar Klīnisko izmēģinājumu direktīvu uzņēmumiem, veicot klīniskos izmēģinājumus, ir jāatbilst noteiktiem parametriem. Atsevišķas dalībvalstis var noteikt īpašus standartus klīnisko izmēģinājumu apstiprināšanai un var pieprasīt papildu reglamentējošus pasākumus atkarībā no to politikas. Izmēģinājuma plānā jāparāda, ka dalībnieku drošības vajadzības ir uzskatītas par prioritāti, vienlaikus parādot izmēģinājuma funkciju; ja uzņēmums nevar parādīt, ko tieši tas vēlas pārbaudīt, izmēģinājums netiks pabeigts.
Uzņēmumiem, kas plāno meklēt apstiprinājumu medikamentiem vairākās valstīs, iespējams, būs jāveic dažādi klīniskie pētījumi, lai tie atbilstu regulatīvo aģentūru noteiktajiem standartiem. Daudzos uzņēmumos ir juridiskā nodaļa, kas specializējas klīniskās izpētes procesā. Ja viņi to nedara, viņi var konsultēties ar ārēju konsultantu, lai nodrošinātu, ka klīniskie izmēģinājumi tiek veikti pēc iespējas efektīvāk, izvairoties no kļūdām, piemēram, neatbilstības noteikumiem, piemēram, Klīnisko izmēģinājumu direktīvai, un nepieciešamību sākt no jauna vai pārplānot pētījumu.