Kas ir klīnisko prasmju novērtējums?

Klīnisko prasmju novērtējums ir praktisks eksāmens, kas paredzēts, lai novērtētu indivīda klīniskās prasmes. Šādus novērtējumus dažreiz veic veselības aprūpes darbiniekiem, piemēram, laboratorijas un pacientu tehniķiem vai medmāsām, bet parasti tos sniedz šo jomu studentiem kā daļu no viņu pirmsdiploma pārbaudēm. Šādas pārbaudes bieži ir nepieciešamas, lai iegūtu licenci.

Klīniskās prasmes ir tās, kas ir tieši saistītas ar pacientu aprūpes medicīniskajiem aspektiem. Tās atšķiras no citām parastajām veselības aprūpes prasmēm, piemēram, lietvedības spējām vai medicīniskās terminoloģijas zināšanām. Lai nodrošinātu drošu pacientu aprūpi, ir ļoti svarīgi pārbaudīt indivīda spēju veikt klīniskos uzdevumus.

Konkrēti pārbaudāmo prasmju veidi ir atkarīgi no izglītības veida, kuru students apgūst. Klīnisko prasmju novērtējums var pārbaudīt studenta spēju ņemt asinis, mērīt asinsspiedienu vai citas dzīvībai svarīgas pazīmes, ievadīt injekcijas, ievainot brūces vai veikt kādu no daudzām citām līdzīgām funkcijām. Elektrokardiogrāfijas (EKG) tehniķa studentam var būt nepieciešams pierādīt savu spēju pareizi ievadīt EKG. Pacienta tehniķim var būt nepieciešams pierādīt spēju izmērīt un reģistrēt datus, piemēram, temperatūru, asinsspiedienu un urīna daudzumu. Māsu studentam parasti būtu jāpierāda dažādas klīniskās spējas.

Gandrīz visos gadījumos klīnisko prasmju novērtējums ir praktisks eksāmens. Tas nozīmē, ka studente demonstrē savu spēju veikt klīniskos uzdevumus uz manekena vai uz dzīva cilvēka. Lai gan šādus testus bieži veic papildus rakstiskajam eksāmenam vai kopā ar to, abus parasti vērtē atsevišķi, un tos var veikt atsevišķos laikos.

Lielākā daļa oficiālo klīniskās veselības aprūpes nodarbību ietver klīnisko prasmju novērtējumu. Šie novērtējumi parasti koncentrējas tikai uz prasmēm, kas apgūtas konkrētajā klasē. Tomēr nav nekas neparasts, ka skolas pirms skolas beigšanas pieprasa visaptverošu klīnisko prasmju novērtējumu.

Bieži vien klīniskās veselības aprūpes amatus regulē valsts aģentūra vai cita veida regulējoša iestāde. Tas parasti nozīmē, ka, lai kvalificētos šim amatam, ir nepieciešama licence, sertifikācija vai reģistrācija. Šādā gadījumā personām bieži ir jānokārto gan rakstisks tests, gan visaptveroša klīnisko prasmju pārbaude, lai iegūtu licenci vai sertifikātu. Ja indivīds apmeklējis apstiprinātu oficiālu kursu, šīs prasības izpildei dažkārt var izmantot apmācības laikā veiktos klīniskos novērtējumus. Klīniskiem var būt arī periodiski atkārtoti jākārto klīniskie eksāmeni, lai saglabātu vai atjaunotu sertifikātus vai licences.