Kognitīvie smadzeņu bojājumi rodas, ja smadzeņu labās puses ievainojums negatīvi ietekmē cilvēka domāšanu, spriešanu un sociālās komunikācijas prasmes. Smadzeņu labā puse galvenokārt kontrolē cilvēka spēju racionāli domāt, risināt problēmas un apstrādāt informāciju. Cilvēka īstermiņa atmiņu un interaktīvo uzvedību regulē arī labā smadzeņu puslode. Ja smadzeņu labā puse ir ievainota, parasti tiek novērota ievērojama dažu vai visu šo prasmju samazināšanās.
Viena no galvenajām prasmēm, ko ietekmē kognitīvie smadzeņu bojājumi, ir spēja domāt un spriest racionāli un sakārtoti. Cilvēkam pat vienkāršas problēmas var šķist nepārvaramas. Piemēram, viņam vai viņai varētu būt grūtības izdomāt uzdevumus, kas kādreiz bija dabisks, piemēram, kā nomainīt spuldzi, vadīt transportlīdzekli vai atrisināt krustvārdu mīklu. Personai ar kognitīviem smadzeņu bojājumiem var būt grūtības ievērot soli pa solim sniegtos norādījumus vai norādījumus, un viņš var kļūt viegli neapmierināts vai apmulsis.
Ja cilvēkam ir kognitīvi smadzeņu bojājumi, viņam var būt grūti koncentrēties vai pievērst uzmanību jebkādu laiku. Viņš vai viņa, iespējams, nespēs koncentrēties uz detalizētiem uzdevumiem un viņam var būt grūtības apstrādāt informāciju. Smadzeņu labās puses bojājumi var ietekmēt arī cilvēka īstermiņa atmiņu, apgrūtinot ikdienas notikumu vai jaunākās informācijas atcerēšanos, vēl vairāk ietekmējot viņa spēju mācīties un apstrādāt informāciju.
Ja indivīdam ir kognitīvi smadzeņu bojājumi, viņam vai viņai var būt grūtības sazināties ar citiem un atbilstoši reaģēt sociālās situācijās. Šī persona var nespēt sekot līdzi sarunas tēmai vai atbildēt ar atbilstošām sejas izteiksmēm vai balss toni. Piemēram, viņš vai viņa var runāt ārpus kārtas, iejaukties nejaušos komentāros vai smieties par nepiemērotiem sarunas punktiem.
Atkarībā no smadzeņu labās puses bojājuma smaguma, indivīds ar kognitīviem smadzeņu bojājumiem var atstāt novārtā savu fizisko kreiso pusi. Piemēram, šī persona var netīrīt matus kreisajā pusē, neizmantot tastatūras kreiso pusi vai ignorēt ēdienu šķīvja kreisajā pusē. Parasti tas notiek telpiskās dezorientācijas dēļ, un indivīds neatpazīst objektus, kas atrodas viņa uztveres kreisajā pusē.
Parasti kognitīvos smadzeņu bojājumus izraisa vai nu traumatisks smadzeņu bojājums (TBI), vai iegūts smadzeņu bojājums (ABI). TBI rodas no ārēja spēka, piemēram, sitiena pa galvu vai šāviena brūces. ABI izraisa iekšēji faktori, piemēram, audzējs, aneirisma vai skābekļa trūkums. Jebkurā gadījumā rehabilitācijas un atveseļošanās prognoze galvenokārt ir atkarīga no smadzeņu bojājuma apjoma.