Kokosriekstu eļļa ir augu eļļa, kas pirmo reizi tika komerciāli izstrādāta Dienvidjūras salās un Dienvidāzijā 19. gadsimta vidū. Mūsdienās tā ir liela eksportētāja nozare Filipīnās. Eļļu, ko biežāk sauc par kokosriekstu sviestu, ņem no kopras, kas ir kokosriekstu sausais, iekšējais mīkstums.
20. gadsimta sākumā kokosriekstu eļļa tika izmantota maizes rūpniecībā ASV un visā pasaulē. Ar ilgu glabāšanas laiku un zemu kušanas temperatūru tas bija viegli lietojams, viegli uzglabājams un garšīgs. Tomēr 1950. gadu beigās zinātnieki, ārsti un galu galā arī visa sabiedrība apzinājās piesātināto tauku lietošanas risku veselībai. Šī eļļa tika izmesta malā kā neveselīga, un Rietumu kultūrās to kļuva grūti vai neiespējami atrast.
Pašlaik notiekošie kokosriekstu eļļas pētījumi liecina, ka aptuveni puse tajā esošo taukskābju ir laurīnskābe. Laurīnskābe tiek uzskatīta par pretvīrusu, pretsēnīšu un antibakteriālu līdzekli. Mūsdienās kokosriekstu eļļu uzskata par “funkcionālu pārtiku”, ārsti bieži iesaka lietot cilvēkus ar vairogdziedzera un vielmaiņas problēmām, kā arī tos, kuriem ir autoimūnas slimības.
Līdzīgi kā citas komerciālās eļļas, kokosriekstu eļļu apstrādā un pārdod dažādos veidos. Neapstrādāta vai nerafinēta eļļa ir izspiesta no kokosrieksta, taču tā nav nekādā veidā apstrādāta. Šis ir tīrākais veids, kas pazīstams arī kā “neapstrādāts”. Rafinēta eļļa ir apstrādāta tā, ka tai nav garšas vai smaržas. Pieejamas arī hidrogenētas un frakcionētas kokosriekstu eļļas.
Kokosriekstu eļļai ir daudz pielietojumu ārpus maizes virtuves. To jau sen izmanto kā mitrinātāju, un to var izmantot arī citu kosmētikas, ziepju un matu kopšanas līdzekļu pagatavošanai. Indijā tas ir izplatīts matu veidošanas līdzeklis, un daudzi kosmetologi piekrīt, ka neapstrādāta kokosriekstu eļļa ir ļoti veselīga ādai. Tā ir izmantota arī kā lampu eļļa un kā degviela elektroenerģijas ražošanai, un tiek veikti testi, lai noskaidrotu, cik noderīga tā varētu būt dīzeļdegvielas rūpniecībā.
Lai gan kokosriekstu eļļa nav ļoti dārga, dažās Rietumu valstīs to joprojām var būt grūti atrast. Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā to dažreiz var atrast specializētajos veikalos, bet ne galvenajos pārtikas preču veikalos.