Konkursa modelis ir teorija, kuras mērķis ir izskaidrot, kā indivīdi mācās un apstrādā valodu. Par šīs teorijas stūrakmeni kalpo dažādu domāšanas procesu konkurences iznākums. Tiek teikts, ka prāts salīdzina vairākus dažādus teikuma komponentus kā valodas attīstības līdzekli, piemēram. Lai izskaidrotu savu teoriju, veidotāji Braiens Makvinnijs un Elizabete Beitsa ieviesa vairākus svaru veidus, lai ilustrētu konkursa modeli.
Statistika un varbūtība ir galvenie konkurences modeļa spēki. Daži faktori ietekmē to, kā klausītājs apstrādā teikumu, līdz teikumam var būt vairākas iespējamās interpretācijas. Kad prāts apstrādā teikumu vai frāzi, tas ātri aprēķina šīs dažādās varbūtības, bieži vien pamatojoties uz pagātnes pieredzi ar līdzīgām teikumu konstrukcijām un gramatikas likumiem, kas mācīti konkrētai valodai. Prāts izšķiras pie interpretācijas ar visaugstāko piemērotību konkrētajai situācijai.
Katrai valodai var būt atšķirīga varbūtību kopa vienam un tam pašam teikumam vai noskaņojumam, pamatojoties uz katras valodas izstrādātajiem noteikumiem. Dažādi lingvistiskie aspekti, piemēram, vārdu secība vai skaņas, nosaka teikuma interpretācijas varbūtības un svērtās iespējas. Tā kā dažādas valodas piešķir atšķirīgu nozīmi katram valodas jēdzienam, katra iespējamā interpretācijas rezultāta kopējās varbūtības dažādās valodās būs diezgan kontrastējošas. Valodas apguve sacensību modelī sākas, kad šīs konkurējošās varbūtības tiek aktivizētas, izmantojot signālus un atmiņu.
Konkursa modelis iezīmē vairākus līmeņus jeb skalas, kurās valoda tiek interpretēta. Sinhroniskās skalas detalizēti apraksta vārdu pamatkomponentus, kas var izraisīt konkurenci, piemēram, skaņas un izvietojuma modeļus. Kad morfoloģijas, sintakses un citu gramatisko jomu aspekti sāk savīties un savienoties sarežģītākos veidos, tiek izmantota ontogēnā konkurences skala. Turpretim filogēnajā skalā tiek ņemti vērā valodas sociālie aspekti, pārbaudot, kā valoda tika izstrādāta kā instruments, lai indivīdi varētu konkurēt sociālajās un kultūras hierarhijās.
Būtībā sarežģīti domāšanas procesi konkurences modelī iedarbojas uz sarežģītu vidi. Sacensību modelis atšķiras no natīvistu teorijām, kas liek lielāku uzsvaru uz iedzimtiem ģenētiskiem procesiem, vai empīriskām teorijām, kas novērtē vides ietekmi, piemēram, mācīšanu. Drīzāk konkursa modelis uztver valodas izpratnes procesu kā kaut ko līdzīgu sarežģītai datorprogrammai. Smadzenes apkopo informāciju, kas tām šķiet bezjēdzīga, un piešķir šai informācijai nozīmi, izmantojot kognitīvo aprēķinu procesu.