Konservatīvs politiķis ir cilvēks, kurš profesionāli strādā politikas jomā un piekrīt uzskatiem, kas saistīti ar konservatīvajiem. Konservatīvais, visticamāk, ir konservatīvās partijas biedrs, ko Amerikas Savienotajās Valstīs dažreiz sauc par Republikāņu partiju. Ronalds Reigans un Mārgareta Tečere ir divi konservatīvo piemēri, taču politiķi var definēt kā ikvienu, kas profesionāli strādā, lai palīdzētu vadīt vietējo vai valsts valdību. Lielāko daļu cilvēku var definēt kā konservatīvus vai liberālus uzskatus, taču dažiem cilvēkiem un politiķiem ir uzskati, kas nepārprotami neietilpst nevienā kategorijā.
Politiķi ir atbildīgi par valdības darbību vietējā vai valsts līmenī. Valsts prezidents vai premjerministrs ir politiķis, kā arī visi, kas viņam vai viņai strādā. Citi politiķu piemēri ir pilsētu mēri un likumdevēji. Vispārīgi runājot, politiķi ir atbildīgi par valsts likumu izveidi, atcelšanu un uzturēšanu, un tas parasti tiek darīts atbilstoši politiķu politiskajai nosliecei. Konservatīvajam pirms tiesību aktu pieņemšanas vai varas pārņemšanas būs jāapspriež jautājumi ar liberāļiem un citiem cilvēkiem ar pretējiem uzskatiem.
Ja valdībā strādājošajam ir konservatīvi uzskati, viņu var definēt kā konservatīvu politiķi. Daži principi, kuriem konservatīvie ir ticējuši, ir kapitālisms un brīvais tirgus, ierobežota valdības iejaukšanās un personiskā atbildība. Konservatīvs politiķis, visticamāk, ir pret abortiem, atbalstīs reliģiju un iebilst pret viendzimuma laulībām. Konservatīvie arī, visticamāk, apstrīd faktu, ka cilvēki ir izraisījuši globālo sasilšanu, veicina fosilā kurināmā izmantošanu un nepiekrīt embriju cilmes šūnu pētījumiem. Tomēr tie ir stereotipiski konservatīvi viedokļi, un tie nav visiem konservatīvajiem.
Ikvienu, kas strādā kā daļa no valdības, vai nu palīdz vadīt valdību vai apspriež likumdošanu, un kura uzskati ir līdzīgi konservatīvajai partijai, var raksturot kā konservatīvu politiķi. Lielākā daļa konservatīvo ir aktīvi konservatīvās partijas biedri, kas ir cilvēku grupa, kurai ir kopīgi konservatīvi uzskati un kuri strādā, lai veicinātu šo pārliecību valdībā. Ja pie varas nonāks konservatīvās partijas politiķis, viņš ieviesīs tiesību aktus, lai atbalstītu konservatīvās partijas uzskatus. Tas varētu būt jebkas, sākot no abortu aizlieguma un beidzot ar nāvessoda izpildi, lai sodītu slepkavas.
Tiek uzskatīts, ka liberāļi ir politiskā “kreisā” biedri, un konservatīvie ir daļa no politiskajiem “labējiem”. Var teikt, ka konservatīvajam politiķim ir “labējā spārna” uzskati, un liberālajam politiķim ir “kreisā spārna” uzskati. Galēji labējā spārna politiķi varētu raksturot kā “fašistu” un galēji kreiso spārna politiķi varētu raksturot kā “komunistu”. Lielākajai daļai politiķu nav tādi ekstrēmi uzskati, kā šis, bet gan sliecas uz vienu vai otru pusi.