Uz augstākajiem novērojamajiem mērogiem, kas atbilst miljardiem gaismas gadu, kosmosam ir šūnu izskats, kas sastāv no masīvām “sienām” un galaktiku superkopu pavedieniem, ko atdala plaši tukšumi, no kuriem lielākais (Eridānas tukšums) ir miljards gaismas. – gadu garumā. Lai gan šķiet, ka novērojamais kosmoss kopumā ir aptuveni 14.7 miljardus gaismas gadu plats, tā ir ilūzija, jo lielai daļai gaismas Visuma ir pagājuši miljardi gadu, lai sasniegtu mūs. Novērojamā kosmosa faktiskais diametrs ir 92-94 miljardi gaismas gadu.
Mērogos, kas ir lielāki par aptuveni 500 miljoniem gaismas gadu, liela mēroga struktūra nav redzama, jo kosmoss ir viendabīgs un nejaušs jebkurā virzienā, kas ir tā sauktā kosmoloģiskā principa piemērs. Šo parādību dažkārt dēvē par “diženuma beigām”. Tā kā faktiskais Visums var būt daudzkārt lielāks par novērojamo Visumu, īpašas struktūras jēdziens var būt piemērojams tikai mazākajos mērogos.
Lielākā zināmā kosmosa struktūra ir 2003. gadā atklātais Slounas Lielais mūris, kura garums ir 1.37 miljardi gaismas gadu un atrodas aptuveni 1 miljarda gaismas gadu attālumā. Tā kā Sloan Great Wall galaktikas faktiski nav saistītas ar gravitāciju, tāpat kā mūsu vietējā grupa, tā tehniski nav struktūra, bet parasti tā tiek saukta par tādu. Pirms Sloanas Lielā mūra atklāšanas vienkārši nosauktais “Lielais mūris” bija lielākā zināmā celtne, aptuveni 500 miljonus gaismas gadu gara un 200 miljonus plata, bet platums bija tikai 15 miljoni gaismas gadu.
Mūsu galaktika ir iestrādāta daudz lielākā struktūrā, ko sauc par Jaunavas superkopu, kas sastāv no aptuveni 100 galaktiku grupām un kuras diametrs ir 200 miljoni gaismas gadu. Jaunavas superkopa kopumā tiek virzīta uz gravitācijas anomāliju blakus esošajā Hidra-Kentaura superkopā, kas pazīstama kā Lielais pievilcējs. Lielais pievilcējs ir Visuma lielākā zināmā masas koncentrācija, kas vienāda ar aptuveni 10,000 XNUMX tipisku galaktiku. Mēģinājumus to izpētīt tuvāk aizēno Piena Ceļa galaktikas disks.