Smadzenes ir ķermeņa galvenais centrs. Šī sarežģītā struktūra, kas sadalīta trīs atsevišķās daļās — vidussmadzenēs, priekšsmadzenēs un aizmugurējās smadzenēs — saņem un apstrādā sensoro informāciju un nosūta šos datus attiecīgajai ķermeņa daļai, lai tā reaģētu. Gan labā, gan kreisā parietālā daiva atrodas priekšējās smadzenēs sadaļā, ko sauc par smadzeņu garozu.
Smadzenes sastāv no baltās un pelēkās vielas apgabaliem. Baltā viela ir kā kurjers, tā pārraida ziņojumus caur dažādām pelēkās vielas zonām. Savukārt pelēkā viela jeb smadzeņu garoza ir atbildīga par tādām ķermeņa reakcijām kā muskuļu kustība un maņu uztvere. Smadzeņu garoza tālāk ir sadalīta divās daļās – labajā un kreisajā puslodē. Katrā puslodē ir četras daivas.
Katra smadzeņu garozas puse ir sadalīta parietālajā, frontālajā, pakaušējā un temporālajā daivā; šīs spoguļu struktūras kontrolē ķermeņa pretējās puses. Piemēram, kreisā parietālā daiva, kas ir atbildīga par sensorās informācijas saņemšanu un apstrādi no ķermeņa, kontrolē ķermeņa labo pusi. Labā un kreisā parietālā daiva atrodas virzienā uz galvas augšdaļas aizmugurējo daļu, kas atrodas starp priekšējo daivu, smadzeņu priekšējo zonu un pakauša daivu vai galvas aizmuguri.
Kad tiek ievainots smadzeņu parietālās daivas, var rasties problēmas ar vārdiem un cipariem, lasot, rakstot un saprotot. Var rasties arī grūtības atšķirt ķermeņa labo un kreiso pusi no uztveres vai apziņas par ķermeņa atrašanās vietu telpā. Tas var izraisīt roku un acu koordinācijas traucējumus.
Smadzeņu kreisās parietālās daivas ievainojums vai bojājums var izraisīt medicīnisku stāvokli, ko sauc par Gerstmana sindromu. Tas ir traucējums, kas var radīt problēmas ar labo un kreiso diskrimināciju, matemātiskiem aprēķiniem un rakstīšanas spējām. Šis sindroms var izraisīt arī afāziju vai runas traucējumus un agnoziju, samazinātu spēju normāli atšķirt skaņas, formas, smaržas un objektus.
Ja smadzeņu bojājums ietver gan labās, gan kreisās parietālās daivas problēmas ar motoriku un redzes prasmēm. Tas ietver nespēju vizuāli apstrādāt dažādus aplūkojamos komponentus un grūtības kontrolēt, kur acis tiek fiksētas, jeb vizuālais skatiens. Var būt arī redzes ataksija. Tas ir stāvoklis, kas pacientiem rada grūtības, mēģinot saskatīt un sasniegt objektus.