Krepuskulārie stari ir saules gaismas vārpstas, kas izskatās tā, it kā tie nāk no noteikta debess punkta, klasiskāk no Saules, lai gan tie var parādīties arī horizontā pretī Saulei. Vairāki alternatīvi nosaukumi tiek izmantoti, lai aprakstītu krepuskulāros starus, bieži integrējot reliģiskas atsauces, atspoguļojot faktu, ka šī pārsteidzošā vizuālā parādība var izskatīties kā Dieva roka debesīs. Iespējams, jūs zināt, ka Jēkaba pirksti, mākoņi saplīst, Dieva stari, Budas pirksts vai saule velk ūdeni.
Patiesībā šīs gaismas vārpstas patiešām ir paralēlas viena otrai, tās tikai izskatās, ka nāk no vienota punkta perspektīvas dēļ. Padomājiet par krepuskulārajiem stariem kā par dzelzceļa sliežu ceļu kopumu. Skatot dzelzceļa sliežu ceļus taisni, varat pamanīt, ka tie, šķiet, saplūst kādā attāluma punktā, lai gan tas tā nav. Krepuskulārie stari darbojas tādā pašā veidā.
Šis vizuālais efekts tiek radīts, kad saules gaismu pārmaiņus izkliedē putekļi, lietus, sniegs vai migla, un to aizsedz kaut kas, kas met ēnu. Klasiski krepuskulārie stari parādās kā gaismas vārpstas, kas nāk no mākoņa, un saules gaisma caurdur mākoni plānās vietās, bet mākonis aizēno citus reģionus, radot ilūziju par gaismas pīlāriem. Crepuscular starus var radīt arī gaismas un ēnas mijiedarbība mežā, netālu no kalna vai intensīvi apbūvētā reģionā, piemēram, centra finanšu rajonā.
Parasti krepuskulāri stari parādās ap rītausmu un krēslu, izskaidrojot to nosaukumu: “krepuskulārais” nozīmē “attiecas uz krēslu”. Apstākļi ir vislabākie, lai krēslā redzētu krepuskulārus starus, jo palielinās kontrasts, kas padara šos gaismas starus daudz redzamākus. Tomēr tos var redzēt jebkurā diennakts laikā, atkarībā no apstākļiem.
Lielāko daļu laika šķiet, ka no Saules izstaro krepuskulāri stari. Tomēr dažreiz ir redzami pretkrepuskulāri stari, kas parādās pretī Saulei. Šie krepuskulārie stari tiek radīti, atstarojot gaismu no Saules pret mākoni vai citu virsmu, kas atrodas pretī Saulei. Dažos gadījumos pretkrepuskulārie stari var pat ierāmēt mēnesi, kad tas sāk augt, radot ļoti neaizmirstamu vizuālo tēlu.
Šīs gaismas vārpstas parasti izmanto mākslas darbos, īpaši reliģiskajā mākslā, lai apgaismotu ainu un radītu lielāku kontrastu un vizuālo interesi. Fotogrāfiem ļoti patīk strādāt ar krepuskulārajiem stariem, jo gaismas un ēnu mijiedarbība var radīt ļoti interesantu fotogrāfisku kompozīciju.