Krustreaktivitāte ir imūnās šūnas spēja uzbrukt svešai šūnai, kas atšķiras no tās, kas to radīja. Ķermenis ražo imūnās šūnas, lai iznīcinātu slimības izraisošās vielas. Katra imūnšūna uzbrūk noteikta veida invazīvam aģentam. Ja cita veida slimību izraisošai vielai ir līdzīgas ķīmiskās īpašības kā iepriekš sastaptam invazīvam aģentam, var rasties krusteniskā reaktivitāte, ļaujot imūnšūnai uzbrukt jaunajam iebrucējam. Šis process ir pazīstams arī kā krusteniskā imunitāte un krusteniskā imunitāte.
Patogēns ir slimību izraisošs līdzeklis, piemēram, vīruss, baktērijas, parazīts vai sēne. Kad patogēns nonāk organismā, tā klātbūtne izraisa iedzimtu imūnsistēmu. Iedzimtās imūnsistēmas reakcija ir vispārīga, taču bieži vien pietiekama, lai cīnītos pret lielāko daļu patogēnu. Ja iedzimtās imūnsistēmas reakcija nav pietiekama, lai atvairītu ķermeņa iebrucējus, tiek aktivizēta adaptīvā imūnsistēma, un tā sāk noteiktu uzbrukumu.
Visiem mugurkaulniekiem ar žokļiem, ieskaitot cilvēkus, ir adaptīva imūnsistēma. Tas atšķiras no vienkāršākas iedzimtas imūnsistēmas ar to, ka tās reakcija uz patogēnu ir ļoti specifiska. Adaptīvā imūnsistēma spēj atpazīt olbaltumvielas vai antigēnus uz patogēno šūnu virsmas un izveidot imūnšūnu vai antivielu, kas īpaši izstrādāta, lai to iznīcinātu.
Dažreiz citam patogēnam ir olbaltumvielas, kas ir tādas pašas vai līdzīgas tām, kas atrodas uz patogēna, ar kuru ķermenis jau ir saskāries. Adaptīvā imūnsistēma atpazīst antigēnu un izmanto jau izveidotas antivielas, lai tam uzbruktu, tādējādi iznīcinot jauno patogēnu. Šo procesu sauc par krustenisko reaktivitāti.
Termins krusteniskā reakcija attiecas arī uz alerģijām. Imūnsistēma iziet cauri tam pašam procesam, tomēr to izraisošais antigēns nav patogēns, bet organisms to uztver kā potenciāli bīstamu vai slimību izraisošu draudu. Šajā gadījumā antigēnu sauc par alergēnu.
Jebkura viela, kas izraisa alerģisku reakciju, ir alergēns. Alerģiskas reakcijas ir ļoti atšķirīgas gan pēc smaguma, gan pēc izskata. Alerģijas slimnieki, kuriem ir alerģija pret vienu un to pašu vielu, var izraisīt dažādas reakcijas uz to. Piemēram, viens cilvēks, kuram ir alerģija pret zāli, cietīs no deguna nosprostošanās, bet citam radīsies izsitumi uz ādas. Alerģiskas reakcijas ir imūnsistēmas blakusparādības, kas uzbrūk alergēnam.
Ja ķermenis ir pakļauts līdzīgiem vai cieši saistītiem alergēniem, var rasties alergēnu izraisīta krusteniskā reakcija. Piemēram, cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret bērza ziedputekšņiem, vajadzētu izvairīties no neapstrādātu ābolu ēšanas, jo tiem ir līdzīgi ķīmiskie savienojumi. Imūnās šūnas atpazīst nealerģiskas vielas ķīmiskā sastāva līdzību un uzbrūk tai, izraisot krusteniski reaģējošu alerģiju.